6533b86dfe1ef96bd12ca3dd

RESEARCH PRODUCT

Meteoroloģisko apstākļu ietekmes izpēte uz migrēnu

subject

description

Ievads. Daudzi migrēnas pacienti apgalvo, ka dažas laika apstākļu izmaiņas provocē viņiem galvassāpes. Tomēr pētījumu dati ir pretrunīgi. Darba mērķis. Novērtēt potenciālo korelāciju starp meteoroloģiskiem parametriem un galvassāpju intensitāti, biežumu. Novērtēt dalībnieku dzīves kvalitāti (DzK). Materiāli un metodes. Tika veikts prospektīvs pētījums, kas ietvēra 100 pacientus ar migrēnas diagnozi (pētāmā grupa, PG) un 100 pacientus bez migrēnas (kontrolgrupa, KG), statistiskā analīze attiecīgi tika veikta 82 un 80 dalībniekiem. Par svarīgu statistisko nozīmību tika uzskatīts, ja statistiskā ticamība bija p 0,05). 53,6% PG pacientu galvassāpes bija biežāk nekā 4 reizes mēnesī (biežas migrēnas lēkmes), 36% (n = 16) no tiem lietoja profilaktisku terapiju, visbiežāk tricikliskus antidepresantus (n = 8; 50%). Galvassāpju biežumam un stiprumam bija vāja vai vidēja korelācija ar dažādiem laika apstākļiem. PG dalībniekiem biežākas galvassāpes korelēja ar ievērojamu atmosfēras spiediena pazemināšanos rīta stundās (r = 0,35; p < 0,05) un ar lielāku gaisa mitrumu vakaros (r = 0,32; p < 0,05; φ = 90 - 97%). Tika novērota tendence galvassāpju stiprumam palielināties saulainās dienās (Latvijā 2019. gada novembrī bija 5 saulainas dienas, apmēram 4 saulainas stundas dienā). Galvassāpju stiprums vienādā mērā korelēja arī ar citām laika apstākļu izmaiņām: gan gaisa mitruma, gan atmosfēras spiediena, gan gaisa temperatūras pieaugumu un samazinājumu. KG citas lokalizācijas sāpes bija biežākas dienās ar lielāku gaisa mitrumu (r = 0,49; p < 0,05) un siltākās dienās (r = 0,42; p < 0,05; t = +11º), un tās bija stiprākas pie zemāka atmosfēras spiediena. KG dalībniekiem statistiski biežāk bija hroniskas sāpes balstu-kustību aparātā nekā PG dalībniekiem (p < 0,05). Nelielu PG (8,5%; n = 7) un KG (5%; n = 4) dalībnieku procentu varēja uzskatīt par meteojutīgiem. PG meteojutīgie dalībnieki biežāk atzīmēja stipras galvassāpes pie gaisa mitruma un temperatūras izmaiņām, savukārt, KG meteojutīgie dalībnieki bija jutīgi uz gaisa temperatūru. Mēneša laikā PG daudz biežāk atzīmēja savu DzK kā ļoti sliktu salīdzinājumā ar KG (p < 0,05). Secinājumi. Nav acīmredzamas saistības starp galvassāpju biežumu, intensitāti un meteoroloģiskiem apstākļiem. Mazs meteojutīgo dalībnieku procents tika noteikts abās grupās. Migrēna negatīvi ietekmē DzK.