6533b86efe1ef96bd12cadae

RESEARCH PRODUCT

Audžu apsaimniekošanas ietekme uz zemsedzi pēc ugunsgrēka Slīteres Nacionālajā parkā

subject

description

Annija Kārkliņa (2019): Audžu apsaimniekošanas ietekme uz zemsedzi pēc ugunsgrēka Slīteres Nacionālajā parkā. Ugunsgrēki ir boreālo un hemiboreālo mežu dabiskais traucējums, kas izmaina ekosistēmas ainavu un bioloģisko daudzveidību. Lai arī dēļ intensīvas mežsaimniecības ugunsgrēki tiek maksimāli ierobežoti, tomēr globālo izmaiņu rezultātā tiek prognozēts, ka ugunsgrēki Eiropas ziemeļu reģionos pieaugs. Pēc ugunsgrēka audzes tiek dažādi apsaimniekotas, līdz ar to ir svarīgi izprast, kā audžu apsaimniekošanas veidi (dabiskā atjaunošanās vai sanitārā vienlaidus cirte ar vai bez stādīšanas) ietekmē ekosistēmu, ieskaitot zemsedzes augu daudzveidību. Slīteres Nacionālajā parkā un blakus esošajos saimnieciskajos mežos 2017. un 2018. gadā tika ievākti dati, lai realizētu pētījuma mērķi – noskaidrot, kā audžu apsaimniekošana pēc ugunsgrēka ir ietekmējusi zemsedzi. Četros meža tipos un trīs apsaimniekošanas kategorijās vienā meža tipa nogabalā izveidoti 10 lielie jeb 40 mazie parauglaukumi, kuros noteica zemsedzes segumu, sastāvu un daudzveidību. Aprēķināti Ellenberga vidējās svērtās vērtībās, Šenona-Vīnera daudzveidības indeksi, un noteikts kokaudzes vainagu atvērumu ietekme uz zemsedzi pēc dažādiem apsaimniekošanas veidiem. Rezultāti liecina, ka apsaimniekošanai pēc ugunsgrēka ir būtiska ietekme uz zemsedzes veģetācijas segumu, tomēr katrā meža tipā un apsaimniekošanas kategorijā kā dominējošā suga ir sila virsis.