6533b86efe1ef96bd12cae79

RESEARCH PRODUCT

Audzināšanas paņēmienu un uztvertā skolas klimata saistības ar vienaudžu iebiedēšanu skolā un psiholoģiskajiem simptomiem

subject

description

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādas ir saistības starp iesaisti vienaudžu iebiedēšanā un psiholoģiskajiem simptomiem, kādi audzināšanas un skolas klimata faktori prognozē iesaisti vienaudžu iebiedēšanā (bullying) un vai audzināšanas paņēmieniem un skolas klimatam ir moderatora efekts uz saistību starp iesaisti vienaudžu iebiedēšanā un psiholoģiskajiem simptomiem. Pētījumā piedalījās 581 skolēns vecumā no trīspadsmit līdz septiņpadsmit gadiem (M=14,19, SD=4,49) no 12 Latvijas skolām, kas tiešsaistē atbildēja uz aptaujas jautājumiem par savas audzināšanas paņēmieniem, skolas klimatu un psiholoģiskajiem simptomiem. Pētījumā tika noskaidrots, ka pastāv nozīmīgas sakarības starp iesaisti vienaudžu iebiedēšanā, audzināšanas paņēmieniem un skolas klimatu. Skolēniem, kas cieš no vienaudžu iebiedēšanas, biežāk ir internalizēti traucējumi, savukārt pāridarītājiem- eksternalizēti traucējumi. Bērniem, kas cieš no iebiedēšanas, ir zemāka vecāku iesaiste, arī skolā viņi nejūtas piederīgi, kas var pastiprināt internalizēto traucējumu intensitāti. Savukārt bērni, kas dara pāri, ģimenē biežāk cieš no fiziskas vardarbības (sodiem) un kopumā biežāk tiek sodīti, viņiem ir zema iesaiste no mātes puses un vāja vecāku kontrole kopumā. Daļējs moderatora efekts apstiprinājās cietušo grupā - mātes iesaiste moderē saistību ar afektīviem traucējumiem, savukārt, tēva iesaiste moderē saistību ar trauksmes un uzvedības traucējumiem. Savukārt fiziski sodi moderē pāridarīšanas saistību ar uzvedības un opozicionāri izaicinošiem traucējumiem. Lai arī šie moderatori mazina saistību starp psiholoģiskiem simptomiem un vienaudžu iebiedēšanu, saistība joprojām ir nozīmīga. Atslēgas vārdi: vienaudžu iebiedēšana (bullying), audzināšana, skolas klimats, psiholoģiskie simptomi