6533b86efe1ef96bd12cc285

RESEARCH PRODUCT

Piedošanas motīvu saistība ar uztverto stresu agrīnā briedumā

subject

description

Pētījuma mērķis bija izpētīt, vai pastāv saistība starp piedošanas motīviem un uztverto stresu. Pētījumā piedalījās 190 respondenti: 139 sievietes un 51 vīrieši. Agrīnā brieduma izlases grupa tika pielīdzināta pēc vecuma (27 – 35 gadi) (M=31, SD=2,62) un uztvertā stresa kritērijiem. Piedošanas motīvu mērīšanai tika izmantota piedošanas motīvu aptauja (Cox et.al., 2012) un uztvertā stresa mērīšanai tika izmantota (PSS-4) aptauja (Cohen, Kamarck & Mermelstein, 1982) (adaptējusi Perepjolkina, 2014). Pētījumā tika izvirzīta hipotēze, ka pastāv sakarības starp piedošanas motīviem un uztverto stresu. Pētījuma rezultāti norāda, ka piedošanas motīvi ir saistība ar uztverto stresu. Iegūtas statistiski nozīmīgas sakarības starp atvainošanās, reliģijas un alternatīvu trūkuma piedošanas motīviem un uztverto stresu, kas norāda, ka palielinoties atvainošanās, reliģijas un alternatīvu trūkuma piedošanas motīviem palielinās uztvertā stresa rādītāji, un Iegūtie rezultāti apstiprina izvirzīto hipotēzi, proti, pastāv sakarības starp piedošanas motīviem un uztverto stresu. Iegūtie pētījuma rezultāti daļēji saskan ar iepriekšējiem pētījumiem, apstiprinot, ka izvēloties piedot morālu iemeslu dēļ cilvēks pieredz mazāk stresa, kas saskan ar (Dudkina, 2014) un (Cox et.al., 2012) pētījuma rezultātu. Rezultātā tika secināts, ka, jo augstāki morāles un attiecību piedošanas motīvu rādītāji, jo zemāki ir uztvertā stresa rādītāji. Savukārt jo augstāki reliģijas, piedošanas un alternatīvas trūkuma skalas rādītāji, jo augstāki ir uztvertā stresa rādītāji.