6533b86efe1ef96bd12cc2a7

RESEARCH PRODUCT

NOZIEDZĪGI IEGŪTU LĪDZEKĻU LEGALIZĀCIJAS NOVĒRŠANAS DIREKTĪVAS PĀRŅEMŠANA LATVIJAS TIESĪBU AKTOS

subject

description

Nesenie teroristu uzbrukumi Parīzē un Briselē vēlreiz apliecina nepieciešamību stiprināt cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu Eiropas Savienības līmenī. Noskaidrojot jautājumus, kas ir faktiskie kontu un šādu līdzekļu īpašnieki, tiks mazināta un ierobežta teroristisku grupējumu finansēšana, noskaidrotas personas, kas aiz tā stāv un kādi ir finansēšanas avoti. 2015.gada jūnijā stājās spēkā tā saucamā 4.AML (anti-money laundering, naudas atmazgāšanas novēršanas – angļu valodā) Direktīva, kuras pārņemšana Latvijā jau ir uzsākta un turpināsies līdz 2017.gada vidum. Taču jau tagad no atsevišķiem sasteigtiem likuma grozījumiem redzams, ka Direktīvas prasību pārņemšanai vajadzētu būt vairāk izvērtētai. Tā tas ir noticis attiecībā uz politiski nozīmīgas personas definīciju, kas ir ievērojami paplašināta. Tā atbilst Direktīvas garam, taču praksē nedarbosies. Tādēļ īpaši jāpievērš uzmanība arī citām Direktīvas jaunajām prasībām, kā patiesā labuma guvēja definīcijas formulēšana un nepieciešamajiem pasākumiem paša patiesā labuma guvēja noskaidrošanai, lai efektīvi šīs prasības pārņemtu. Praksē bieži aiz reģistrācijas iestādēm norādītajiem uzņēmumu daļu īpašniekiem slēpjas šo uzņēmumu faktiskie īpašnieki, kurus nav iespējams noskaidrot bez likumā papildus noteiktas darījumattiecību reģistrācijas. Direktīvā noteiktā uz riska balstīta pieejas ieviešana attiecībā uz kredītiestāžu klientu un pašu kredītiestāžu darbības uzraudzību būs sekmīga, ja tiks paplašinātas arī kredītiestāžu uzrauga – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvaras kredītiestāžu iekšējo kontroles sistēmu uzraudzībai.