6533b86ffe1ef96bd12cccce

RESEARCH PRODUCT

Bezdarbnieku un strādājošo emocionālās un uzvedības problēmas un nodarbinātības spēja

subject

description

Šajā maģistra darbā pētītas bezdarbnieku (n=137) un strādājošo (n=106) emocionālās un uzvedības problēmas un nodarbinātības spēja. Pielīdzināto grupu rezultāti bezdarbnieku (n=31) un strādajošo (n=31) grupā neparādīja statisktiski nozīmīgas atšķirības emocionālo un uzvedības problēmu rādītājos (Ahenbaha Pieaugušo emocionālās un uzvedības problēmu aptauja (Achenbach & Rescorla, 2003, adaptācija Latvijā- Amoliņa 2010), kā arī vairumā nodarbinātības spējas faktoru rādītājos. Vienīgā statistiski nozīmīgā atsķirība konstatēta Nodarbinātības dispozicionalitātes mērījuma (Fugate & Kinicki, 2008) faktoram optimisms darba vidē. Spīrmena korelācijas bezdarbnieku grupā (n=137) parādīja ka pastāv statistiski nozīmīgas savstarpējās sakarības starp nodarbinātības spējas faktoriem, emocionālajām un uzvedības problēmām , kā arī bezdarba ilgumu un bezdarbnieka statusa biežumu. Loģistiskās regresijas uzpriekšu ejošās soļu metodes analīze atkarīgajam mainīgajam nodarbinātības statuss kopējā izlasē (N=243), parādīja statistiski nozīmīgus rezultātus, norādot, ka nodarbinātības statusu pozitīvi prognozē karjeras fokusa faktors, bet negatīvi prognozē uzmanības deficīta hiperaktivitates problēmu faktors. Lineārā regresijas soļu metodes analīze atkarīgajam mainīgajam bezdarba ilgums un neatkarīgajiem mainīgajiem emocionālās un uzvedības problēmas, nodarbinātības spējas atsevišķajiem rādītājiem un sociāldemogrāfiskajiem faktoriem kopējā izlasē (N=243) parāda, ka, jo zemāki izglītības un atvērtības pārmaiņām darba vidē rādītāji, jo lielākā mērā tie prognozē bezdarba ilgumu.