6533b86ffe1ef96bd12ccd0d

RESEARCH PRODUCT

Ādas vēža kontroles pasākumu novērtējums primārajā veselības aprūpes līmenī Latvijā

Maximilian Georg Schulz

subject

primary healthcareskin cancergeneral practitionerģimenes ārstiādas vēzisMedicīna

description

Ievads: Pētījumi liecina, ka ādas vēzis ir bieži sastopams audzējs pasaulē visās pasaules valstīs, tomēr ģimenes ārstu veikto ādas vēža kontroles pasākumu rādītāji nesaskan ar augsto saslimstību. Šajā pētījumā tiek izvērtētas pacientu un ģimenes ārstu atbildes uz sagatavotās anketas jautājumiem, lai izprastu iespējamās atšķirības profilakses pasākumu veikšanā, kā arī mijiedarbības faktorus ādas vēža diagnostikā un ārstēšanā ģimenes ārstu praksēs Latvijā. Metode: Šis pētījums bija šķērsgriezuma pētījums, kura pamatā bija 144 aizpildītas anketas. No visiem 144 dalībniekiem 85 bija pacienti un 59 bija ģimenes ārsti. Dati tika iegūti gan no pacientiem, gan no ģimenes ārstiem pēc nejaušas izvēles no 2018. gada decembra līdz 2019. gada martam Rīgā, Latvijā. Rezultāti:18,8% pacientu iepriekš ir diagnosticēts ādas vēzis vai pirmsvēža veidojumi. Gados vecākiem pacientiem biežāk novērots ādas vēzis (Pīrsona hī kvadrāta tests 17,88 p <0,01). Pacientiem, kas bija izglītoti par ādas vēža riska faktoriem (Pīrsona hī kvadrāta tests 13,74 p <0,01) un profilaksi (Pīrsona hī kvadrāta tests 15.08 p <0,01) ādas vēzis tika konstatēts retāk. Lielāko daļu ādas vēža gadījumu (N = 10, 55,6%) atklāja dermatologs, taču ģimenes ārsta apmeklējumu skaits ir lielāks. Lielākā daļa pacientu (68,3%) vēlētos, lai dermatologs papildus vizītē veiktu pilnu ķermeņa un ādas izmeklēšanu (angliski – full body-skin examination (FBSE). 22 no 59 ģimenes ārstiem nav saņēmuši tālākizglītību par ādas vēzi un dermatoskopiju veica tikai tie ārsti, kas bija papildus izglītoti (Pīrsona hī kvadrāta tests 7,16; p <0,01). Kopējais dermatoskopijas veikšanas rādītājs bija 27%. Lielākā daļa (37, 4%) ģimenes ārstu uzskata sevi par vidēji pārliecinātiem veikt FBSE ikdienas praksē, savukārt pārliecinātība pozitīvi korelē ar FBSE veikšanas efektivitāti. Abās grupās nozīmīgi atšķīrās veiktā tālākizglītošana par ādas vēzi un FBSE veikšanas process un efektivitāte (Pīrsona hī kvadrāta tests - p <0,01). Secinājums:Šajā pētījumā tika konstatēts, ka Latvijā vērojama atšķirība starp pacientu izglītošanu par ādas vēzi, kā arī FBSE veikšanu. Iegūtie rezultāti liecina, ka ģimenes ārstu praksē ir nepieciešams uzlabot ādas vēža kontroles pasākumus.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/47767