6533b86ffe1ef96bd12cd6d8

RESEARCH PRODUCT

Maronītu baznīcas loma Libānas valsts izveidē

subject

description

Bakalaura darbs „Maronītu loma Libānas valsts izveidē” paredzēts kā vispārīgs ieskats maronītu lomas noskaidrošanā laika periodā no 19. gadsimta vidus, kad maronītu kopiena sāk sevi apzināt kā nāciju un gaisā sāk virmot pirmās vēsmas par neatkarīgas, atsevišėas maronītu valsts nepieciešamību, līdz pat neatkarības iegūšanai 1943. gadā. Libānas valsts mūsdienās atrodas Vidusjūras krastā un robežojas ar Sīriju un Izraēlu. Kaut arī precīzs datums, kad tika proklamēta Libānas valsts neeksistē, kas tikai norāda uz sarežăīto politisko situāciju, kādā radās Libānas Republika, neatkarību tā ieguva tālajā 1943. gadā un, neskatoties uz daudzajiem kariem, ko šī valsts piedzīvojusi, kopš tā laika to ir saglabājusi. Libānas valsts pārvaldes formāts ir unikāls un mūsdienās nav sastopamas nevienā citā pasaules valstī. Konfesionālā valsts pārvaldes sistēma radīta kā kompromiss, lai valsts vispār varētu pastāvēt. Maronītu kopiena vienpersoniski valdīt Libānas teritorijā varēja tikai ar Francijas atbalstu, jeb, precīzāk izsakoties, kamēr Francija diktēja noteikumus un praktiski pārvaldīja Libānas teritoriju, maronītiem kā uzticamiem sabiedrotajiem bija iespēja iegūt relatīvu varu. Kad Francija bija spiesta pamest Levantu un tās ietekme mazinājās, maronītiem nekas cits neatlika kā samierināties ar realitāti, kurā varas dalīšana bija neizbēgama. Darba mērėis ir noskaidrot kāda tieši ir Libānas maronītu loma Libānas valsts izveidē un atbildēt uz jautājumiem cik lielu lomu politikā spēlējusi maronītu Baznīca un patriarhs un vai maronītiem bija kaut mazākās izredzes nodibināt savu valsti bez Eiropas lielvaru atbalsta.