6533b86ffe1ef96bd12ce447

RESEARCH PRODUCT

Promocijas darbs – publikāciju kopsavilkums

subject

description

ANOTACIJA Mezozooplanktona struktura un funkcionala loma Baltijas juras piekrastes ekosistema Solvita Strake Zooplanktonam ir „atslegas” loma pelagiskaja bariba kede nodrošinot organisko vielu apriti starp fotosintezejošu vienšunas algi un augstakajiem trofiskas kedes limeniem ka, piemeram, komercialajai zvejai svarigakajam pelagisko zivju sugam. Lai gan atseviškos Baltijas juras rajonos tiek veikti ilggadigi zooplanktona noverojumi un analizetas datu rindas, tradicionalie monitoringa noverojumi neatbild uz daudziem ar zooplanktona ekologiju saistitiem jautajumiem. Darba merkis ir noskaidrot maz petitus Baltijas juras mezozooplanktona ekologijas jautajumus, lai izprastu ta lomu ekosistemas funkcionešana. Petijuma dala par mezozooplanktona sugu sastavu, telpisko sadalijumu un sezonalo dinamiku Rigas lica litorala zona (1 m dziluma) tika noskaidrots, ka mezozooplanktona sugu sastavu Rigas lica sekludens zona veido saldudens un sajudens sugu kompleksi. Petijuma perioda laika ipaši izdalas rajons pret Salacgrivu, kur augstas skaita un biomasas vertibas sasniedz saldudens virpotaju sugas Brachionus calyciflorus, Brachionus quadridentatus, Euchlanis dilatata, Notholca acuminata, Notholca sp. un rajons pret Mersragu, kur atseviškos periodos mezozooplanktona cenoze domine saldudens sugu komplekss un sugu daudzveidiba ir lielaka ka parejos Rigas lica sekludens rajonos. Mezozooplanktona cenozes struktura vasaras sezona Rigas lica litorales zonas austrumdala ir laika un telpa neviendabigaka salidzinot ar rietumu dalu. Petijuma dala par invazivas mezozooplanktona sugas Cercopagis pengoi iegutie rezultati rada, ka Rigas lici tas veido stabilu populaciju ar skaita un biomasas maksimumiem vasaras sezona. Cercopagis pengoi populacijas struktura udens slani nav viendabiga – virseja siltaja udens slani lidz pat 92% no Cercopagis pengoi populacijas skaita veido juvenilie ipatni, bet palielinoties dzilumam populacija palielinas pieaugušo ipatnu proporcija. Augstakas skaita un biomasas vertibas Cercopagis pengoi sasniedz seklajos piekrastes udenos iespejams, ka rezultata radot butisku ietekmi uz baribas kedes strukturu. Eksperimentalais darbs ar toksisko cianobakteriju Microcystia aeruginosa un Nodularia spumigena ietekmi uz dominejošo Baltijas juras airkajvežu Eurytemora affinis un Acartia bifilosa olu produkciju un izdzivotibu rada, ka Eurytemora affinis un Acartia bifilosa spej producet olas un izdzivot toksisko cianobakteriju klatbutne, lai ari to izdzivotibas spejas ir mazakas ka apstaklos, kad bariba pieejams netoksisks fitoplanktons Lai izprastu mezozooplanktona lomu vielu biogeokimiskaja aprite Baltijas jura, tika veikts eksperimentals darbs lai noskaidrotu, ka dažadas baribas dietas ietekme airkajvežu fekalo kapsulu veidošanos, grimšanu un bakterialo degradaciju. Rezultati rada, ka barojoties ar nanoflagellatiem Rhodomonas salina un kramalgem Skeletonema costatum, tikai vienu trešo dalu airkajveža Acartia tonsa ekskrementu veido fekalas kapsulas, savukart atlikušo dalu veido amorfi izdalijumi.