6533b870fe1ef96bd12cec0d

RESEARCH PRODUCT

Pilngadību sasniegušu jauniešu pieredzes stāsti par bērnībā piedzīvoto pamešanu novārtā

subject

description

Maģistra darba “Pilngadību sasniegušu jauniešu pieredzes stāsti par bērnībā piedzīvoto pamešanu novārtā” mērķis bija izpētīt bērnu pamešanu novārtā – tās izpausmes, faktorus un ietekmi, balstoties uz pilngadību sasniegušu jauniešu pieredzes stāstiem. Darba teorētiskā bāze ir Marijas Ainsvortas (Mary Ainsworth) un Barbaras Vitingas (Barbara Wittig) izstrādātā izvairīšanās piesaistes teorija un Mareja Bovena (Murray Bowen) ieviestā ģimenes sistēmas teorija. Darbā izmantotas kvalitatīvās pētījuma metodes – daļēji strukturētās padziļinātās intervijas ar sešiem pilngadību sasniegušiem jauniešiem un četras daļēji strukturētās ekspertu intervijas. Papildus tika izmantota daudznozaru sociālo zinātņu izpētes metode – rāmējuma analīze 10 interneta mediju rakstu, par bērnu pamešanu novārtā, analīzei. Pētījuma galvenie secinājumi norāda, ka bērna pamešanas novārtā, kā sociālas parādības, noteicošie faktori ir vecāku pārmērīga alkohola lietošana, vecāku bērnībā gūtā vardarbīgā pieredze, bezdarbs, nabadzība un vecāku grūtības risināt savstarpējos konfliktus. Paliekošā ietekme uz bērnu pēc piedzīvotās pamešanas novārtā iedalās divās grupās. Īslaicīgās sekas, ko raksturo izteikta emocionalitāte, bezmiegs, panikas lēkmes, problēmas mācībās. Savukārt ilgtermiņa sekas – grūtības komunicēt un veidot noturīgas attiecības ar cilvēkiem, kā arī nervu sistēmas traucējumi – intensīva šūpošanās emocionālās spriedzes mazināšanai, nervozas kustības. Atbalsta mehānismi šādiem bērniem iedalās sociālos, psiholoģiskos, ekonomiskos un kulturālos atbalsta mehānismos. Ārpusģimenes nodrošināšana, atbalsts vecākiem, sociālā rehabilitācija, psihologa, psihoterapeita konsultācijas, atbalsta sniegšana līdzcilvēkiem un sabiedrības locekļiem savlaicīgi reaģējot bērna interesēs, lai neļautu problēmām samilzt.