6533b870fe1ef96bd12cf5ea

RESEARCH PRODUCT

Hroniskas nātrenes pacienti Latvijā

Ligita Skrule

subject

urtikārijahroniska nātreneMedicīna

description

Tēmas aktualitāte. Hroniska nātrene nav pārāk bieži sastopama slimība kopējā populācijā (1-2%), taču tā var būtiski ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti un tās ārstēšana bieži vien var būt apgrūtināta. Tā ietekmē gan fizisko pašsajūtu, gan arī veicina sociālo dezintegrāciju. Latvijā nav veikti apkopojumi par hroniskas nātrenes veidu un terapijas iezīmēm. Mērķis. Darba mērķis ir aplūkot dažādu hroniskas nātrenes veidu sastopamību un proporciju starp dažādām pacientu grupām (sievietes, vīrieši, bērni), definēt tās provocējošos faktorus un izvērtēt pielietoto terapiju, salīdzinot ar ārzemju literatūrā pieejamajiem datiem un 2014. gada EAACI/GA2LEN/ EDF /WAO vadlīniju rekomendācijām. Materiāli un metodes. Šim nolūkam tika pielietota retrospektīva 383 pacientu datu analīze, kas tika apkopota datubāzē Rīgā, uniklīnikā Consilium Medicum no 2004. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 1. janvārim. Tika iekļauti visa vecuma (no 4 mēnešiem līdz 90 gadiem) hroniskas nātrenes pacienti. Rezultāti un secinājumi. No visiem pacientiem 263 bija sievietes un 120 vīrieši. 263 pacienti bija pieaugušie, bet 115- bērni. 5 pacientiem vecums nebija zināms. Vislielāko hroniskas nātrenes populācijas daļu veido pacienti vecumā no 21-50 gadiem. Pieaugušo vidū prevalē sievietes, bet bērniem proporcija starp meitenēm un zēniem ir līdzīga. Hroniska spontāna nātrene ir sastopama 278, inducējama- 93 gadījumos. Visi nātreņu tipi galvenokārt dominē sievietēm. Hroniskas spontānas nātrenes galvenie provocējošie faktori ir pārtikas un medikamentozie pseidoalergēni un infekcijas. Inducējamo nātreņu biežākie subtipi ir dermogrāfiskās, aukstuma un spiediena nātrenes. 30 gadījumos hroniska spontāna nātrene kombinējās ar inducējamu nātreni. 243 pacientiem bija citas blakusslimības. Pirmās paaudzes antihistamīnus pirms pirmās vizītes lietoja 54 pacienti, pēc- 11, bet jaunākās paaudzes antihistamīnus pirms tam lietoja 140, bet pēc- 340. Kopumā terapija bija efektīva 57% pacientu. Vispārējās hroniskās nātrenes tendences Latvijā ir līdzīgas literatūrā un pētījumos pieejamajiem datiem. Terapijas iezīmes atbilst vadlīnijām.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/30902