6533b870fe1ef96bd12d09ac

RESEARCH PRODUCT

Deguna ventilatoro funkciju izmaiņas alkohola ietekmē, novērtējot ar 4-fāzu rinomanometriju

subject

description

Alkohols kā kultūras sastāvdaļa ir pastāvējis jau gadu simtiem, tāpēc būtu dīvaini, ja tā lietošanas ietekme nebūtu zinātniski pētīta. Ikdienas otorinolaringologa praksē bieža pacientu sūdzība ir par apgrūtinātu deguna elpošanu lietojot alkoholu. Mērenās devās alkohols dod pozitīvu pienesumu ikdienas dzīvei – anksiolītiskas īpašības pēc garas darba dienas, profilakse pret kardiovaskulārām saslimšanām ilgākam mūžam un lielisks sociālais lubrikants adaptējoties jaunai videi. Uzsākot šo diplomdarbu tika pētīti vairāki literatūras avoti ar mērķi atrast informāciju par līdzīgiem pētījumiem, taču nācās saskarties ar faktu, ka mērījumos balstītu pētijumu par alkohola ietekmi uz deguna rezistenci nebija iespējams atrast. Tāpēc šim pētījumam tiek izmantots četru-fāzu rinomanometrs, kas ir efektīva deguna ventilatorās funkcijas izmeklēšanas ierīce. Darba mērķis:  Noskaidrot vai alkoholam ir spēja ietekmēt deguna rezistences izmaiņas un izvērtēt to ar četru-fāzu rinomanometriju. Pētījuma rezultāti tika iegūti izmantojot 20 jaunus, fiziski veselus respondentus, kuriem pētījuma veikšanas laikā nav aktīvi noritoša deguna slimības pazīmes un pastāvīga deguna obstrukcija. Katram no respondentiem tika veikti 4 četru-fāzu rinomanometrijas mērījumi ar mērķi izvērtēt deguna elpceļu rezistenci atsevišķi labajai un kreisajai nāsij. Viens mērījums pirms alkohola lietošanas un tad sekojoši 15 – 30 – 60 minūšu intervālos. Kopā tika apkopoti 160 rinomanometrijas mērījumi, katra respondenta labajai un kreisajai nāsij. Darba secinājumi: 1. Pieaugot alkohola koncentrācijai asinīs attiecīgi pieaug arī deguna rezistence. 2. Alkohola koncentrācija asinīs ietekmē subjektīvo pašnovērtēju par deguna elpošanu. 3. Alkohola ietekme uz deguna rezistences izmaiņām ir atkarīga no katra indivīda deguna anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām. 4. Vairumam respondentu pēc alkohola lietošanas deguna rezistences izmaiņas saglabājas līdz pat 60 minūtēm, kur vairumam augstākais deguna rezistences punkts ir 60 minūšu laika punktā. 5. Darba iegūtie rezultāti ir pietiekami nozīmigi, lai būtu kā pamats plašākiem pētījumiem, kurus varētu izmantot gan klīniskajā praksē, gan rinomanometrijas standartu uzlabošanu.