6533b870fe1ef96bd12d09c0

RESEARCH PRODUCT

Žurnāla “Letonica” bibliometriskā analīze

subject

description

Maģistra darbā “Žurnāla “Letonica” bibliometriskā analīze” analizētas 15091 bibliogrāfiskās norādes, lai noteiktu citētākos autorus un izmantotos informācijas avotus žurnāla “Letonica” zinātniskajos rakstos, tādējādi raksturojot zinātnisko žurnālu “Letonica” un tā pārstāvētās četras nozares: literatūrzinātne, folkloristika, teātra zinātne un mākslas zinātne. Pētījumā par metateoriju izvēlēta hermeneitika, par nozares teorijām izvēloties informācijas horizontu teoriju un bibliometriju. Iegūto bibliogrāfisko datu pētniecībai teoriju kontekstā izvēlēts kvantitatīvi statistisks bibliometrisko metožu kopums, kurš papildināt ar daļēji strukturētām žurnāla “Letonica” galveno redaktoru intervijām. Pētījumā izvirzītas četras hipotēzes: tiek ievērots noteiktais citēšanas stils, žurnāla rakstus ir lasījuši 10% rakstu autoru, arhīva materiālus izmanto pamatā folkloristikā un žurnāla rakstu autori orientējas vairāk nekā trīs valodās. Pētījumā atklājās, ka citētākie autori žurnālā “Letonica” ir Jānis Pliekšāns, Pēteris Šmits un Jānis Jaunsudrabiņš, savukārt citētākie avoti ir laikraksts “Austrums”, “Latgaļu folklora” un latviešu sakāmvārdu datorfonds. Lai gan viens no citētākajiem avotiem ir elektronisks, tomēr 91% gadījumu autori izvēlas drukātos informācijas avotus. Katrai nozarei izdalās savi citētākie autori un avoti, piemēram, folkloristikai – Latviešu folkloras krātuves kolekcijas, literatūrzinātnei – Latvijas Valsts vēstures arhīva materiāli, teātra zinātnei – Jāņa Pliekšāna luga “Jāzeps un viņa brāļi” un mākslas zinātnei – laikraksts “Rota”. 21,93% žurnāla autoru citē paši savus rakstus, savukārt ~25% rakstu autoru neizmanto noteikto citēšanas stilu atbilstoši noteikumiem. 30,32% rakstu autoru lasa citus žurnāla “Letonica” rakstus un tos citē. 67% arhīvu un muzeju materiālus izmanto folkloristikā. Rakstu autori izmanto vairāk nekā desmit valodas informācijas avotu ieguvei, no kurām biežāk izmantotās ir latviešu (63%), angļu (16%), vācu (10%) un krievu valoda (6%).