6533b870fe1ef96bd12d09c2

RESEARCH PRODUCT

Prosociālu personības iezīmju un uzvedības saistība ar subjektīvo labklājību palīdzošo profesiju pārstāvjiem un brīvprātīgajiem.

Evita Karpoviča

subject

palīdzošās profesijasPsiholoģijabrīvprātīgo darbsprosociāla uzvedībasubjektīvā labklājībaapmierinātība ar dzīvi

description

Pētījuma mērķis bija noskaidrot prosociālu personības iezīmju un uzvedības saistību ar subjektīvo labklājību, kā arī noskaidrot, kādas ir atšķirības prosociālas uzvedības rādītājos respondentiem ar dažādu iesaistīšanās līmeni palīdzības sniegšanā citiem (brīvprātīgie, palīdzošo profesiju pārstāvji un citi). Pētījumā piedalījās 372 respondenti vecumā no 18 līdz 72 gadiem, no kuriem 143 brīvprātīgie, 82 palīdzošo profesiju pārstāvji un 147 respondenti, kas neiesaistās palīdzošo profesiju vai brīvprātīgo darbā (kontrolgrupa). Lai pārbaudītu pētījuma hipotēzi un atbildētu uz pētījuma jautājumu, tika izmantotas Apmierinātības ar dzīvi skala (Satisfaction With Life Scale; Diener, Emmons, Larsen, & Griffin, 1985) un Prosociālas orientācijas aptauja (The Prosocial Personality Battery (PSB); Penner‚ 2002). Iegūtie rezultāti norāda, ka pastāv statistiski nozīmīga pozitīva korelācija starp prosociālas uzvedības aspektiem - perspektīva, savstarpējā morāle, pašnoteikts altruisms un apmierinātību ar dzīvi, statistiski nozīmīga negatīva korelācija starp prosociālas uzvedības aspektu - personīgais distress un apmierinātību ar dzīvi. Citi prosociālas uzvedības aspekti – sociālā atbildība, empātija un orientēšanās uz citiem saistību ar apmierinātību ar dzīvi neuzrāda. Netika novērotas atšķirības brīvprātīgo un palīdzošo profesiju pārstāvju vidū, savukārt, kontrolgrupas dalībnieki uzrāda augstākus personīgā distresa un zemākus pašnoteikta altruisma rādītājus nekā pārējo divu grupu dalībnieki.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/38429