6533b871fe1ef96bd12d0a14

RESEARCH PRODUCT

Depresijas rādītāju un sociāli demogrāfisko faktoru saistība ar depresijas slimnieku stigmatizāciju

Liena Tīdena

subject

Psiholoģija

description

Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot, kādi sociāli demogrāfiskie faktori ir saistīti ar depresijas stigmatizāciju Latvijā un kāda ir saistība starp depresijas rādītājiem un indivīda depresijas stigmu, un uztverto depresijas stigmu. Korelatīvā pētījuma izlasi veido 169 abu dzimumu latviski runājoši Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kuri elektroniskā veidā atbildēja uz vairākiem jautājumiem. Indivīda depresijas stigma un uztvertā depresijas stigma tika mērīta, izmantojot divas Depresijas stigmas aptaujas (Depression stigma scale, DSS, Griffiths, Christensen, Jorm, Evans & Groves, 2004) skalas. Depresijas rādītāji tika mērīti ar Beka depresijas aptauju (Beck Depression Inventory, BDA-II, Beck, Steer & Brown, 1996, adaptācija latviešu valodā, Voitkāne & Miezīte, 2001). Respondenti atbildēja arī uz jautājumiem par dažādiem sociāli demogrāfiskiem, sociāli ekonomiskiem un citiem faktiem (vecums, dzimums, izglītības līmenis u.c.). Rezultāti apstiprina, ka izteiktāka indivīda depresijas stigma ir vīriešiem, kas nav vērsušies pēc profesionālas palīdzības saistībā ar savu garīgo veselību, nepazīst cilvēku ar garīgu saslimšanu vai depresiju, kuriem nav bijusi saistība ar psiholoģiju vai medicīnu. Ar uztverto depresijas stigmu negatīvi korelē ienākumu līmenis. Depresijas rādītāji uzrāda saistību tikai ar uztverto depresijas stigmu – jo tie izteiktāki, jo šī stigma lielāka. Tam, cik tuvu cilvēku ar depresiju vai citu garīgu saslimšanu respondents pazīst, vai lietojis medikamentus savas garīgās veselības uzlabošanai, kur iegūst informāciju par garīgo veselību, izglītības līmenim, nodarbošanās, attiecību statusam nav saistības ne ar indivīda, ne ar uztverto depresijas stigmu. Iegūtie rezultāti ļauj labāk novērtēt stigmatizēto cilvēku pazīmes, kas var būt par pamatu depresijas antistigmatizācijas kampaņu izveidei. Tāpat iegūtie fakti var palīdzēt izprast depresijas stigmas izcelsmi, funkcijas, rast skaidrojumu tās veidošanās mehānismiem. Līdz šim Latvijā līdzīgi pētījumi nav veikti. Atslēgas vārdi: depresija, stigma, stigmatizācija, indivīda depresijas stigma, uztvertā depresijas stigma

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/11175