6533b871fe1ef96bd12d1372

RESEARCH PRODUCT

Kļūdaini par zinātniskām uzskatītās teorijās balstītu studējošo uzskatu izmaiņas universitātes studiju procesā

Egmonts Pavlovskis

subject

kļūdaini par zinātniskām uzskatītas teorijaspseidozinātnesPedagoģijauniversitātes studiju processstudējošo uzskatikritiskā domāšana

description

Universitātes studiju procesam vajadzētu veicināt studējošo kritisko domāšanu, kas ir zinātnes pamats. Tā rezultātā vajadzētu mazināties studējošo piekrišanai epistēmiski nepamatotiem apgalvojumiem, īpaši sabiedrības intereses apdraudošajiem pseidozinātnisku teoriju apgalvojumiem. Aptaujas pētījumā, kas veikts divu Latvijas universitāšu divās fakultātēs (izlases lielums N=216; N(a)=111, N(b)=105), konstatēts, ka studējošo kvantitatīvā studiju pieredze (studiju gads, kurss un līmenis) statistiski nozīmīgi neasociē ar piekrišanu kļūdaini par zinātniskām uzskatītu teoriju (KPZUT), jeb pseidozinātņu apgalvojumiem. Aprakstošie dati uzrāda pat pozitīvu minēto sakarību. Novērojama pozitīva, statistiski nozīmīga piekrišanas KPZUT apgalvojumiem ar atbildi „pilnībā piekrītu” asociācija ar universitātes studiju gadu. Studējošie vidēji piekrīt 3,21 no piedāvātajiem sešiem KPZUT apgalvojumiem. Izmantošanai turpmākos pētījumos var rekomendēt šajā darbā izstrādāto un aprobēto piekrišanas KPZUT apgalvojumiem skalu. Piekrišanas KPZUT apgalvojumiem skalai ir augsta teorētiskā validitāte, un laba iekšējā saskaņotība (Kronbaha α = 0,865). Literatūras apskata rezultātā secināts, ka zinātnē un filozofijā svarīga ir domas skaidrība un loģika. Jebkurai zinātniskai darbībai pamatā ir kādi filozofiski pieņēmumi. Ja tie netiek atrunāti, ir lielāks pamats šaubām par neizteiktiem pieņēmumiem, uz kuriem šāda darbība tiek balstīta. Pamata „metode” zinātnē ir cilvēka domāšanas kļūdu ietekmes mazināšana uz zinātniskās izziņas procesu un tā rezultātiem. Kad šis nosacījums netiek ievērots, parasti varam runāt par pseidozinātnēm. Kritiskā domāšana (KD) ir epistēmiski nepamatotu uzskatu antagonists, tā ir domāšana, kas mazina kognitīvās ilūzijas, kļūdas un aizspriedumus. KD apguvē jāiekļauj esošā zinātniskā izpratne par cilvēka uztveres, uzmanības, atmiņas un domāšanas īpašībām. Studējošajiem apgūstot KD un zinātniskās metodes, tās jāmācās, kā metodes savas domāšanas kļūdu novēršanai, lai tās, pirmkārt, pielietotu savu esošo uzskatu pārbaudīšanai un mainīšanai. Maģistra darbā veiktā pētījuma un zinātniskās literatūras apskata rezultātā izstrādāti pedagoģiskie ieteikumi studējošo KD attīstības veicināšanai. Darbā ir 113 lapaspuses, 24 tabulas un 20 attēli. Darbam pievienoti divi pielikumi.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/53965