6533b871fe1ef96bd12d1427

RESEARCH PRODUCT

Klīnisko, mikrobioloģisko un laboratorisko rādītāju analīze rozes infekcijas diagnostikā

subject

description

Ievads: Roze ir akūta ādas infekciju slimība, kas skar epidermu, virspusējo dermas slāni un limfātisko sistēmu. Rozes infekciju ierosina A grupas beta-hemolītiskais streptokoks. Mērķis: Izstrādāt streptokoku rozes infekcijas diagnostiskos kritērijus. Materiāli: Prospektīvais pētījums tika veikts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Biķernieki” laika posmā no 2015.gada 1. septembra līdz 2016.gada 28. februārim. Pētījumā tika iekļauti visi pacienti, kas attiecīgajā laika posmā tika stacionēti ar diagnozi: Rozes infekcija. Visi pētījumā iekļautie pacienti tika novēroti no pirmās stacionēšanas dienas līdz desmitajai stacionēšanas dienai. Pacienti tika iedalīti trīs grupās: pirmā grupa- pacienti ar laboratoriski pierādītu streptokoku infekciju mikrobioloģiski un/vai anti-streptolizīna O titra laboratorisku pieaugumu >200 IU/mL dinamikā. Otrā grupa- pacienti ar rozes infekcijas klīniskiem simptomiem bez pierādītas streptokoku infekcijas mikrobioloģiski un/vai laboratoriski. Trešā grupa - pacienti, kuriem stacionēšanas laikā tika mainīta rozes infekcijas diagnoze pret citu diagnozi (piemēram, celulīts, stāzes dermatīts). Rezultāti: Pētījumā tika iekļauti 73 pacienti. Laboratoriski pierādīta rozes infekcija bija 37% (n=21) pacientu, 63% (n=36) pacientu bija klīniska rozes infekcija, 22% (n=16) pacientu stacionēšanas laikā tika mainīta cita diagnoze. Sieviešu procentuālais īpatsvars pierādītas rozes infekcijas gadījumā bija lielāks nekā citas diagnozes grupā (p=0,026). Biežākā rozes infekcijas lokalizācija bija apakšstilbs (63%). Adipozitāte tika identificēta kā vienīgais riska faktors (p=0,005). Rozes simptomi ir variabli, parasti rozes infekcija sākas ar drudzi, vidēji pēc 24 stundām parādās eritēma ar lokālu tūsku, kurai vidēji pēc trīs stundām pievienojas lokālas sāpes. Bullas var parādīties vidēji pēc 47 stundām no slimības sākuma. Pirmajā pētījuma dienā tādi simptomi kā lokāls ādas pacēlums (47,6%) un apelsīna mizas simptoms (42,9%) biežāk tika konstatēts pierādītās rozes infekcijas grupā, bez tam arī lokālā tūska (p=0,003) un lokālā ādas hipertermija (p=0,000) saglabājās ilgāk šīs grupas pacientiem, nevis citas diagnozes grupai. Neviens no laboratoriskajiem rādītājiem nebija specifisks rozes infekcijas diagnostikā. Biežākais no bullām izolētais (n=14) mikroorganisms (36%) bija Staphylococcus aureus un 21% beta-hemolītiskais streptokoks. Asins uzsējumos (n=8) visbiežāk tika izolēts beta-hemolītiskais streptokoks (n=4) 50%. Secinājumi: Rozes infekcijas simptomi ir variabli un mainās laika gaitā. Rozes infekcijas ierosinātājs var būt ne tikai A grupas beta-hemolītiskais streptokoks, bet arī Staphylococcus aureus un citi mikroorganismi.