6533b871fe1ef96bd12d1ed0

RESEARCH PRODUCT

Humora ietekme uz kreativitāti

subject

description

Šī maģistra darba mērķis ir noskaidrot vai humors veicina kreativitāti un vai pastāv atšķirības starp produktīvo un reduktīvo humoru kreativitātes veicināšanā. Hipotēžu pārbaudei tika veikts eksperimentāls pētījums pārbaudot neatkarīgā mainīgā humora ietekmi uz atkarīgo mainīgo kreativitāti. Eksperimentā piedalījās 60 respondenti vecumā no 18 – 24 gadiem. 30 vīrieši un 30 sievietes, dažādu specialitāšu studenti. Respondentu atlasē tika lietots nejaušas izlases princips. Ar izlozes palīdzību respondenti tika sadalīti trīs vienādās grupās – divās eksperimentālajās un vienā kontrolgrupā. Kreativitātes noteikšanai tiek lietots E. E. Tunika modificētais Viljamsa kreativitātes tests. Emociju novērtēšanai tiek lietota Pozitīvo un negatīvo afektu skala. Kā stimulmateriāls tiek lietotas piecas anekdotes, kuras stimulmateriāla testēšanas laikā tika novērtētas visaugstāk. Pirmajā eksperimentālajā grupā jeb humora novērtēšanas grupā kā stimulmateriāls tiek lietotas anekdotes nepārveidotā veidā, bet otrajā eksperimentālajā grupā jeb humora novērtēšanas grupā tiek lietotas anekdotes bez nobeiguma ar instrukciju izdomāt tām pēc iespējas interesantāku nobeigumu. Savukārt kontrolgrupā tiek lietotas tās pašas anekdotes, kuras ir pārveidotas ar neitrālu nobeigumu. Pēc pētījuma rezultātu veikšanas var secināt, ka humors statistiski nozīmīgi veicina kreativitāti, bet nepastāv atšķirības starp produktīvo un reduktīvo humoru kreativitātes veicināšanā, kā arī nepastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp grupām humora ietekmē uz pozitīvajām un negatīvajām emocijām. Atslēgas vārdi: humors, kreativitāte, emocijas