6533b871fe1ef96bd12d2895

RESEARCH PRODUCT

Īpašuma prasība un labticīga ieguvēja aizsardzība

subject

description

LABTICĪGA IEGUVĒJA AIZSARDZĪBA. Ņemot vērā, ka LR Tieslietu ministrija 2010.gada februārī nodeva apstiprināšanai LR Ministru kabinetam Koncepcijas projektu par Civillikuma lietu tiesību daļas modernizāciju, nekustamā īpašuma labticīga ieguvēja aizsardzības jautājums ir kļuvis par vienu no aktuālākajiem civiltiesību jautājumiem. No tiesību zinātnieku secinājumiem un priekšlikumiem lielā mērā atkarīgs, kāds turpmāk Latvijas valstī būs nekustamā īpašuma labticīga ieguvēja aizsardzības regulējums. Autore ir analizējusi nekustamā īpašuma labticīga ieguvēja aizsardzības regulējumu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un sniegusi priekšlikumus spēkā esošajā regulējuma taisnīgākai piemērošanai. Lai secinājumi būtu pamatoti, autore ir pētījusi arī gadu desmitiem un simtiem senas doktrīnas un tiesu praksi, no kuras redzams, kā tika interpretētas un piemēroti tie normatīvie akti, uz kuru pamata savulaik tika izstrādāts CL regulējums nekustamā īpašuma labticīga ieguvēja aizsardzībai. Ņemot vērā, ka visnotaļ sarežģītas tiesiskās situācijas rodas gadījumos, kad jāizšķiras starp labticīgā ieguvēja aizsardzību un tāda zemesgrāmatā neierakstīta īpašnieka aizsardzību, kurš ieguvis īpašuma tiesības ieilguma ceļā, autore īpašu nozīmi ir piešķīrusi labticīgā ieilguma jautājuma pētīšanai. Rezultātā autore nonāk pie secinājuma, ka atbilstoši pašlaik spēkā esošajam normatīvajam regulējumam īpašuma tiesības ieilguma gadījumā rodas uz likuma pamata neatkarīgi no to ierakstīšanas zemesgrāmatās, bet šīs tiesības tiek zaudētas, ja trešā persona labticīgi ieguvusi nekustamo īpašumu no formālā zemesgrāmatās ierakstītā īpašnieka un ir ierakstījusi savas tiesības zemesgrāmatās. Pievienojoties tiesību zinātniekiem, kas izteikuši priekšlikumu pārņemt Vācijas nekustamā īpašuma labticīgā ieguvēja aizsardzības regulējumu, autore izsaka priekšlikumu attiecīgo labticīgā ieguvēja aizsardzības regulējumu attiecināt tikai uz atlīdzības darījumiem un iekļaut noteikumus par zemesgrāmatā neierakstītā patiesā īpašnieka tiesībām gada laikā izpirkt lietu no labticīgās trešās personas par cenu, par kādu labticīgā trešā persona īpašumu iegādājusies. Tāpat autore iesaka atteikties no nekustamā īpašuma ieilguma līdzšinējā regulējuma, kas atbilst kustamo lietu ieilgumam un pārņemt Vācijas tiesībās regulēto „tabulāro ieilgumu” (Tabularersitzung – vāc.). Autore arī uzskata par vēlamu nekustamo īpašumu pircēju aizsardzības nolūkos izveidot noslēgto nekustamo īpašumu atsavināšanas līgumu reģistru, uzliekot zvērinātiem notāriem par pienākumu tajā ieskatīties pirms katra nostiprinājuma lūguma apstiprināšanas un informēt nostiprinājuma lūgumu parakstītājus par attiecībā uz konkrēto nekustamo īpašumu esošiem zemesgrāmatā vēl neierakstītiem pirkuma līgumiem.