6533b872fe1ef96bd12d337f

RESEARCH PRODUCT

Pašrunas biežuma un satura saistība ar pašefektivitāti universitātes studentiem

subject

description

Pētījuma mērķis ir noskaidrot pašrunas biežuma un satura saistību ar pašefektivitāti universitātes studentiem. Lai to sasniegtu, tika veikts ārvalstu zinātnisko avotu teorētiskais apskats, sniedzot pašrunas definīciju, apskatot pētījumus par pašrunu un pašrunas mērīšanas instrumentus. Detalizētāk tika apskatītas Hardija (Hardy, 2006) un Brintapa (Brinthaupts et al., 2009) pašrunas teorijas, kā arī teorija par pašrunas saistību ar vispārējo pašefektivitāti, precizāk, ar verbālo pārliecināšanu. Tika veikta divu aptauju – Pašrunas biežuma aptaujas (Self-Talk Scale (STS), Brinthaupt et al., 2009) un Ticības pašrunā aptaujas (Belief in Self-talk, Araki et al, 2006) – adaptācijas, tālāk tās izmantojot korelācijas pamatpētījumā. Pētījuma rezultāti, kurā piedalījās 87 universitāšu studenti (M=29,71, SD=7,75), liecina, ka nepastāv statistiski nozīmīgas korelācijas starp pašrunas biežumu un vispārējo pašefektivitāti, tomēr pastāv statistiski nozīmīga negatīva vāja saistība starp ticību pozītīvajā pašrunā un vispārējo pašefektivitāti. Atslēgas vārdi: pašruna, pašrunas biežums, ticība pašrunā, vispārēja pašefektivitāte.