6533b872fe1ef96bd12d3d51

RESEARCH PRODUCT

Pēc-patiesība oligarhu sarunu diskursā: Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības reprezentācija portālos irir.lv. lsm.lv un nra.lv (2017. gada jūlijs-2018. gada janvāris)

subject

description

2016. gada novembrī Oksfordas vārdnīca fenomenu pēcpatiesība pasludināja par gada vārdu. Mūsdienu politiskā un sociālā panorāma raksturo patiesības klimatu pasaulē, kurā objektivitāti un racionalitāti nomaina emocijas vai vēlme atbalstīt uzskatus, kas ir pretrunā ar faktiem. Šis fenomens ir skāris arī Latvijas sabiedrības informācijas telpu. Uz šo norāda 2017. gada jūlijā žurnāla “Ir” publicētie Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienesta vērienīgās tā dēvēto“oligarhu sarunu” autentiskie krimināllietas materiāli. Latvijas Republikas Saeima uz šī pamata uzdeva izveidot parlamentārās izemklēšanas komisiju, kura pārbaudīja publiskajā telpā nonākušo informācijas patiesimu un citus aspektus, kas ar to tika saistīti. Tādēļ ir svarīgi izpētīt un atklāt pēcpatiesības fenomena iezīmes Latvijas informācijas telpā “oligarhu sarunu” kontekstā. Maģistra darba – “Pēc-patiesība oligargu sarunu diskursā: Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības reprezentācija protālos irir.lv, lsm.lv un nra.lv (2017. gada jūlijs- 2018. gada augusts)” mērķis: analizējot pēcpatiesības fenomenu oligarhu sarunu diskursā: parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības reprezentācijās, atklāt parlamentārās izmeklēšanas komisijas reprezentācijas argumentus un pēcpatiesības fenomena iezīmes portālos irir.lv, lsm.lv un nra.lv. Vienlaikus arī atklāt ar ekspertu interviju palīdzību galvenās problēmas pēcpatiesībā oligarhu sarunu diskursā: parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības reprezentācijās. Maģistra darba teorijā ir aplūkota pieejamā literatūra par pēcpatiesības fenomenu, par tā iezīmēm un bullshit komunikācijas formām. Tāpat apskatītas mediju normatīvās teorijas, kā arī aplūkota literatūra par mediju hibrīdkultūru. Pētījuma dati (irir.lv, nra,lv un lsms.lv raksti) tika analizēti ar kontentanalīzi un diskursa vēsturiskās analīzes pieju, papildus tam tika veiktas 3 ekspertu intervijas. Pētījuma rezultāti liecina: Maģistra darbā apkopotie diskursa analīzes dati atsedz Latvijas konsitūciju (likumu, tiesībaktu, un galvenkārt krimināllikumu) nepilnības, gan turklāt varas iestāžu, Latvijas valsts likumdevēja sadrumstalotību politiskajās nostādnēs un vājo politisko rīcību. Iegūtie secinājumi atklāj Latvijas politisko spēku koruptīvās darbības (interešu konfliktus, negodprātīgumu), kas norāda uz demokrātisko vērtību un politiskās ētikas nevienlīdzīgumu un pat noliegumu.