6533b873fe1ef96bd12d512d

RESEARCH PRODUCT

Ikonostasa ikonogrāfiskie risinājumi Latgales un Vidzemes pareizticīgo baznīcās 19. gadsimtā – 20. gadsimta sākumā

Anita Bistere

subject

ikonostassTeoloģija un reliģiju zinātnePareizticīgās baznīcas liturģijaVidzemepareizticīgo baznīcu arhitektūraLatgale

description

Šajā darbā ir izvirzīts mērķis noskaidrot, cik precīzi Latvijas teritorijā celto pareizticīgo dievnamu interjerā tiek ievēroti vispārpieņemtie ikonostasu veidošanas kanoni. Pareizticīgo baznīcu dievnami no citām kristīgajām konfesijām atšķiras ar tendenci veidot ikonu sienu – ikonostasu, kas norobežo altārdaļu no draudzes telpas. Šī tradīcija sakņojas liturģijā, kas nosaka, ka altārdaļā notiekošais nav ne jāredz, ne jādzird dievlūdzējiem. Ikonostasu veidošanas tradīcija aizsākās Bizantijā, bet senajā Krievzemē attīstījās, radot šobrīd pazīstamo augstā ikonostasa sistēmu. Latvijas teritorijā celtajās pareizticīgo baznīcās ir pārņemta tradīcija izvietot ikonostasus, kas aizklāj altāra daļu. Tomēr to ikonogrāfisko risinājumu ir ietekmējusi vēsturiskā un sociāli ekonomiskā situācija. Tāpēc Latvijas teritorijā nav ieraugāmi augstā ikonostasa paraugi. Tomēr, iespēju robežās, tiek ievērota kanonu noteiktā ikonu izvietojuma shēma. Situācijās, kad tas nav iespējams, tiek radīti lokāli risinājumi.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/48008