6533b873fe1ef96bd12d5b4c

RESEARCH PRODUCT

Studentu piederības izjūtas akadēmiskajai videi saistība ar studentu akadēmiskajiem sasniegumiem un apmierinātību ar dzīvi

subject

description

Piederības izjūta tiek definēta, kā personīgas iesaistīšanās pieredze kādā sistēmā vai vidē, kur cilvēks jūtas kā šīs sistēmas vai vides neatņemama sastāvdaļa (Hagerty, Lynch-Sauer, Patusky, Bouwsema & Collier, 1992). Vajadzība pēc piederības pastāv visos cilvēkos un visās kultūrās (Baumeister & Leary, 1995). Savukārt, piederības izjūta skolai vai universitātei ietver sevī studenta uztveri par to, kā viņš iederas un vai redz sevi kā piederīgu šai skolai kopā ar citiem (Freeman, et al., 2007). Pētījuma mērķis bija veikt divu studentu piederības izjūtas augstskolai aptauju adaptāciju latviešu valodā, pārbaudīt šo metožu iekšējo saskaņotību un konverģento validitāti, kā arī pantu reakcijas un diskriminācijas indeksus. Tikpat būtisks mērķis bija noskaidrot, vai studentu piederības izjūta augstskolai ir saistīta ar studentu sekmēm, studentu apmierinātību ar dzīvi, nacionalitāti un studenta vecāku iegūto izglītību. Papildus tam, tika izvirzīti vairāki pētījuma jautājumi, lai noskaidrotu atšķirības izjustajai piederības izjūtai pret augstskolu starp dzimumiem, nodarbošanos, studiju programmām, studiju tipiem un atšķirīgajām augstskolām, kurās studenti mācās. Darbā tika izmantota Vienkāršā skolas piederības skala (Simple School Belonging Scale (SSBS)) (Whiting, Everson & Feinauer, 2018), Piederības universitātei skala (The Belonging to the University Scale) (Karaman & Cırak , 2017) un Apmierinātības ar dzīvi skala (Satisfaction With Life Scale (SWLS)) (Diener, et al. 1985), A. Upmanes adaptācijā. Pētījumā piedalījās 205 respondenti (n = 205), no kuriem 171 jeb 83,4% bija bakalaura studiju programmas studenti un 34 jeb 16,6% maģistra studiju programmas studenti. No tiem - 149 sievietes (M=51,16; SD=8,55) un 56 vīrieši (M=52,05; SD=7,63). Adaptētās anketas - Vienkāršā skolas piederības skala (α = 0,89) un Piederības universitātei skala (α = 0,90) uzrādīja augstu iekšējo saskaņotību un apstiprinājās arī konverģentā validitāte (0,83 (p<0,01)), no kā var secināt, ka abas šīs anketas ir piemērotas kultūrai un derīgas piederības izjūtas mērīšanai augstskolās Latvijā. Studentu faktiskajām atzīmēm neuzrādījās statistiski nozīmīgas saistības ar piederības izjūtu augstskolai, tomēr saistības uzrādās, ļaujot studentiem subjektīvi novērtēt savas sekmes. Augstāka piederības izjūta augstskolai pozitīvi saistījās ar studentu apmierinātību ar dzīvi. Tika noskaidrots, ka pastāv atšķirības arī piederības izjūtai universitātē atkarībā no augstskolas, kurā students mācās, tomēr šos secinājumus nevar vispārināt.