6533b883fe1ef96bd12de11e

RESEARCH PRODUCT

Burn-out syndrome in medical students at the University of Latvia and its association with suicidality, a comparison pre/-during the COVID-19 pandemic - results of an internet survey

subject

description

Nosaukuns: Latvijas Universitātes medicīnas studentu izdegšanas sindroms un tā saistība ar pašnāvību, salīdzinājums pirms/COVID-19 pandēmijas – interneta aptaujas rezultāti. Authore: Sipal Rashid Darba vadītāja: Andis Uzans Priekšvēsture: Izdegšana ir atzīta par kaitīgu ilgstoša fiziska, garīga un emocionāla izsīkuma stāvokli, ko izraisa ilgstoša iesaistīšanās garīgi prasīgās situācijās. Taču, tāpat kā ar daudziem psiholoģiskiem stāvokļiem, izraisošās situācijas dažādiem cilvēkiem atšķiras. Lai gan precīzs ārējā stresa slieksnis, kas izraisa izdegšanas sindromu, katram pacientam atšķiras, jo to ietekmē gan ārējie, gan iekšējie aizsargfaktori, ir pierādīts, ka stāvoklis ir saistīts ar domām par pašnāvību un pat upuru pašnāvībām. Tā kā COVID-19 pandēmija bieži tiek uzskatīta par stresu, garīgi nogurdinošu faktoru, var pieņemt, ka pandēmija palielina cilvēku vispārējo garīgo labklājību un tādējādi palielina izdegšanas sindroma gadījumus (un ar to saistītos psiholoģiskos parametrus) noteiktā populācijā. Mērķi: Tiešsaistes aptauja tika veikta, lai pētītu COVID-19 pandēmijas ietekmi uz izdegšanas sindroma izplatību Latvijas Universitātes medicīnas studentu vidū. Tas tika darīts, lai apkopotu datus, lai izprastu izdegšanas sindroma attīstības riska faktorus un tādējādi sniegtu datus, lai atbalstītu valsts un reģionālo preventīvo un atbalsta programmu īstenošanu līdzīgi garīgi nogurdinošās krīzēs. Lai to izdarītu, Chi2 tests tika izmantots izdegšanas (izdegšanas reitinga skala) un pašnāvības (PHQ-9) skrīninga rezultātos. Chi2 tests atklāja, ka pastāv statistiski nozīmīga atšķirība starp abām grupām un izdegšanas pakāpi, bet nebija statistiski nozīmīgas atšķirības starp abām grupām un pašnāvības (un depresijas) pakāpi. Materiāli un metodes: Angļu valodā tika izplatīta anonīma Google veidlapu anketa, kurā bija iekļauti skrīninga jautājumi par izdegšanu (izdegšanas novērtējuma skala) un depresiju (PHQ- 9), izmantojot sociālo mediju un ziņojumapmaiņas lietojumprogrammas, kā arī e-pastus. 61 dalībnieku rezultāti tika analizēti, izmantojot programmatūru IBM SPSS Statistics for Windows versija 20.0 un Microsoft 3 Excel 2019. Visi dalībnieki tika informēti, ka viņu rezultāti tiks izmantoti anonimizētā veidā. Rezultāti: Pētījumā konstatēts, ka pirms Covid-19 pandēmijas Latvijas Universitātes medicīnas studentiem izdegšanas sindroms bija izteiktāks nekā laikā. Netika konstatēta statistiski nozīmīga atšķirība pašnāvību (un depresijas) izplatības skrīningā. Secinājumi: Šajā pētījumā netika atklāta būtiska sakarība starp izdegšanas sindromu un pašnāvības pieaugumu Latvijas Universitātes medicīnas studentu vidū Covid-19 pandēmijas laikā.