6533b883fe1ef96bd12de251

RESEARCH PRODUCT

Digitālās plānošanas metode totālas gūžas locītavas endoprotezēšanā - efektivitāte un ietekmējošo faktoru analīze

subject

description

Ievads. Gūžas locītava ir visbiežāk endoprotezētā locītava valstī un operāciju skaitam ir tendence pieaugt, kas liek meklēt jaunus risinājumus, kā sniegt labākus un kvalitatīvākus rezultātus pacientiem. Attīstoties vizuālās diagnotikas metodēm, analogā pirms-operāciju plānošana ir kļuvusi nepraktiska, un tās sniegtie rezultāti ir vājāki kā digitālajai plānošanai, bet lielā daļā Latvijas klīniku šī tehnika nav pieejama. Pētījuma mērķis. Noteikt digitālā plānojuma efektivitāti totālas cementējamas gūžas locītavas endoprotezēšanā, salīdzinot pirms-operācijas plānojumu ar ievietoto endoprotēzes izmēru. Materiāli un metodes. Retrospektīvs pētījums, kas veikts VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca” Rīgā, laika posmā no 2021.gada oktobra līdz 2022.gada janvārim. Kopumā pētījumā iekļauti 104 randomizēti izvēlēti pacienti, kam 2020.gada laikā veikta totālas cementējamas gūžas locītavas endoprotezēšana. Pirms-operatīvo digitālo plānojumu veikuši operējošie ārsti izmantojot Hectec mediCAD programmatūru, digitālā plānojuma rentgenogrammu dati iegūti no Datamed vietnes un vēlāk salīdzināti ar implantēto protēžu izmēriem, kas iegūti no pacientu vēsturēm. Iegūtie dati analizēti izmantojot IBM SPSS programmatūru. Tika noteikta digitālā plānojuma efektivitāte salīdzinot plānotā un izvietotā implanta izmērus. Izmantota aprakstošā statistika, Mann-Whitney U tests kā arī Pīrsona Hī kvadrāta tests, lai analizētu rezultātus. Par statistiski nozīmīgiem tika pieņemti rezultāt ar p<0.05. Rezultāti. Kopumā 104 pacienti atbilda pacientu atlases kritērijiem, kā rezultātā apkopoti dati par 51 sievieti un 53 vīrieti. Kopumā 78,8% (χ2 (1, N=82) = 34,6, p < 0.001) gadījumos ievietota acetabulārā komponenta izmērs bija precīzs vai ± viena izmēra robežās digitāli plānotajam priekšēji-mugurējā iegurņa pārskata rentgenogrammā. 71,2% (χ2 (1, N=74) = 18,6, p < 0.001) gadījumu ievietotā femorālā komponenta izmērs bija precīzs vai ± viena izmēra robežās digitāli plānotajam priekšēji-mugurējā iegurņa pārskata rentgenogrammā. Tika novērota statistiski nozīmīga asociācija starp pacienta stacionēšanas diagnozi un femorālā komponenta digitālā plānojuma efektivitāti (χ2 (1, N=104) = 6,05, p=0.014) ar Pīrsona Hī kvadrāta testu. Netika novērota statistiski ticama asociācija starp pacienta ķermeņa masas indeksu, operēto pusi vai dzimumu un digitālā plānojuma efektivitāti. Secinājumi. Pirms-operācijas digitālais plānojums uzrāda augstu efektivitāti gan acetabulārā, gan femorālā komponenta izmēra atbilstībai implantētajam komponenta izmēram ar precīzu vai ± viena izmēra robežās atbilstību vairāk kā 70% gadījumu, kā arī digitālā plānojuma efektivitāte ir tieši atkarīga no pacienta stacionēšanas diagnozes. Pirms-operācijas digitālais plānojums ir ar augstāku precizitāti osteoartrīta pacientiem nekā pacientiem ar augšstilba kaula kakliņa lūzumu.