6533b883fe1ef96bd12de395

RESEARCH PRODUCT

Audzējspecifiskās terapijas ietekme uz krūts rekonstrukciju rezultātiem pēc mastektomijas Latvijas Onkoloģijas centrā

subject

description

Krūts vēzis ir viens no izplatītākajiem vēžu veidiem sievietēm gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Arī mirstības līmenis ierindojas pirmajā vietā starp visām onkoloģiskajām saslimšanām sievietēm. Galvenā ārstēšanas metode joprojām ir ķirurģiska ārstēšana - operācija, taču liela nozīme ir arī audzējspecifiskai terapijai, kā arī rekonstrukcijas iespējām pacientēm pēc mastektomijas. Darba mērķis: izvērtēt krūts rekonstrukciju pēc mastektomijas iznākumu, komplikāciju biežumu atkarībā no saņemtās audzējspecifiskās terapijas, kā arī laika perioda no tās saņemšanas līdz rekonstruktīvai operācijai. Darba uzdevumi: izvērtēt audzējspecifiskās terapijas ietekmi uz krūts rekonstrukciju rezultātiem pēc mastektomijas. Materiāli un metodes: Retrospektīvs pētījums, izstrādāts Latvijas Onkoloģijas centrā. Dati iegūti no stacionāra pacienta medicīniskajām kartēm (slimības vēsture), kas dokumentēta laika posmā no 2000.-2017.gada decembrim. Pētījumā tika iekļautas 174 pacientes, kurām veikta mastektomija ar sekojošu krūts rekonstrukcijas operāciju ar vai bez specifiskās terapijas (ķīmijterapija-adjuvanta vai neadjuvanta, staru terapija) saņemšanu. Datu atlasei tika izmantoti šādi parametri: slimnieces vecums, krūts vēža TNM stadija, pirms radikālās operācijas saņemtā specifiskā terapija, operācijas datums, operācijas veids (vienmomenta rekonstrukcija, vai atlikta rekonstrukcija), pēc operācijas saņemtā specifiskā terapija, kā arī komplikācijas, ja tādas bijušas. Darba II etapā tika veikta datu primārā apstrāde Microsoft Office Excel 2013 programmā- datu ievade, bet datu statistiskā analīze - izmantojot statistikas programmu IBM SPSS Statistics versija 25.0. Rezultāti: Vidējais pacientu vecums visā grupā kopumā ir 45,25 ± 8,81 gadi, ar intervālu no 25 līdz 67 gadiem. Ticamības intervāls (CI 95%) vecuma vidējai vērtībai ir no 43,93 līdz 46,57 gadiem. Vairāk nekā pusei pacientu jeb 58,38% tika veikta gan staru, gan ķīmijterapija. Kopumā no 173 pacientēm 46 jeb 26,59% izveidojās dažādas komplikācijas. Visbiežāk komplikācijas veidojās pacientēm, kurām bija speciālā terapija gan pirms, gan pēc rekonstrukcijas. Šajā grupā komplikācijas veidojās 40,54% gadījumu, bet, ja specifiskā terapija bija tikai pēc, tad – 28,93%. Secinājumi: audzējspecifiskā terapija paaugstina komplikāciju biežumu pacientēm pēc krūts rekonstrukcijas, arī mazāks laika intervāls starp audzējspecifisko terapiju un rekonstruktīvo operāciju ir saistāms ar paaugstinātu komplikāciju biežumu.