6533b884fe1ef96bd12de55b

RESEARCH PRODUCT

Skābekļa rezerves indeksa mērījumu izmaiņas dinamikā un praktiskā nozīme vispārējās anestēzijas laikā muguras ortopēdiskajās operācijās

subject

description

Pētījuma aktualitāte: Skābekļa rezerves indekss (ORI) ir jauns, nepārtraukts, neinvazīvs un reāllaika parametrs, lai novērtētu PaO2 līmeni diapazonā no 100 līdz 200 mmHg. ORI var sniegt agrīnu brīdinājumu, pirms skābekļa piesātinājums sāk samazināties, un paplašina iespēju neinvazīvi un nepārtraukti uzraudzīt cilvēka ķermeņa skābekļa piegādes stāvokli, lai izvairītos no nevajadzīgas hiperoksijas vai neparedzētas hipoksijas. Paaugstināts ĶMI (ķermeņa masas indekss) ir saistīts ar grūtībām ventilēt pacientu un nodrošināt pietiekamu skābekļa daudzumu. ORI var tikt izmantots, lai sniegtu ieskatu ventilējamo pacientu skābekļa rezervēs. Mērķis: Izvērtēt ORI (skābekļa rezerves indeksa) mērījumu izmaiņas dinamikā un praktisko nozīmi vispārējās anestēzijas laikā muguras ortopēdiskajās operācijās. Hipotēze: Pacientiem ar paaugstinātu ĶMI ir vislielākais risks ORI ievērojami samazināties intubācijas laikā. Metodes: Prospektīvs, novērošanas pētījums. Visi pacienti tika intubēti un saņēma vispārējo anestēziju. Pacienti tika sadalīti divās ĶMI grupās: 1. grupas ĶMI 30 kg/m2. Perioperatīvi tika mērīts skābekļa rezerves indekss (ORI), kuru reģistrēja Masimo Root platforma un tika salīdzināts ar ĶMI, lai pievērstu uzmanību aptaukošanās populācijai. Mērījumu intervāli: Pirms preoksigenācijas, preogsigenācijas beigās, intubācijas laikā, pēc intubācijas, pēc pozīcijas maiņas un pēc ekstubācijas. Aprēķini tika veikti, izmantojot IBM SPSS Statistics 26.0. Rezultāti: Pētījumā tika analizēti 25 pacienti, no kuriem 16 tika iekļauti 1. grupā ar ĶMI 30 kg/m2. Analizējot ĶMI un ORI rādījumus starp dažādiem operācijas posmiem, statistiski nozīmīgas korelācijas netika atrastas (p=0.42).Salīdzinot tādus mainīgos kā SpO2 un ORI perioperatīvajā periodā, tika noskaidrots, ka starp šiem rādītājiem ir statistiski ticama pozitīva korelācija tādos posmos, kā intubācijas laikā, r=0.49, p=0.013; pēc intubācijas, r=0.49, p= 0.013, pēc ekstubācijas, r=0.5, p=0.02.Secinājumi: 1.Pacientiem dažādos operācijas posmos (preoksigenācijas beigās, intubācijas laikā, pēc intubācijas, pēc pozīcijas maiņas, pēc ekstubācijas) ķermeņa masas indekss neietekmēja skābekļa rezerves indeksa vērtības. 2.Skābekļa rezerves indekss un pulsa oksimetrijas mērījumi uzrādīja statistiski ticamu korelāciju tādos operācijas posmos, kā intubācijas laikā, pēc intubācijas un pēc ekstubācijas. Skābekļa rezerves indekss un perfūzijas indekss uzrādīja statistiski ticamu negatīvu korelāciju intubācijas laikā. 3.Starp vidējo arteriālo spiedienu un skābekļa rezerves indeksu netika novērotas statistiski ticamas korelācijas un saistības. 4.Vislielākās skābekļa rezerves indeksa starpības un izteiktākais samazinājums novērojams preoksigenācijas beigās un intubācijas laikā, kā arī pēc intubācijas un pozīcijas maiņas.