6533b884fe1ef96bd12de6be

RESEARCH PRODUCT

Korelācija starp ehokardiogrammu un EKG atradni slimniekiem ar kreisā kambara hipertorfiju

subject

description

KOPSAVILKUMS Pamatojums Kreisā kambara hipertrofijai tiek pievērsta uzmanība globālā līmenī. Kreisā kambara hipertrofijas esamība un tās pakāpes novērtēšana ir neatņemama sastāvdaļa ikdienā veiktiem mērījumiem kardioloģijā. Gan ehokardiogrāfija (EhoKG), gan elektrokardiogrāfija (EKG) ir labi zināmas metodes kreisā kamabara hipertrofijas un ar to saistītā riska novērtēšanai. Kreisā kambara hipertrofija tiek uzskatīta par neatkarīgu kardiovaskulārās mirstības un saslimstības riska faktoru. Mērķis Noteikt kreisā kambara hipertrofijas pazīmes, izmantojot elektrokardiogrāfijas un ehokardiogrāfijas metodes, un noskaidrot korelāciju starp kreisā kambara hipertrofijas pazīmēm EKG un EhoKG, kā arī noteikt EKG sensitivitāti kreisā kambara hipertrofijas novērtēšanai abu dzimumu pacientiem. Materiāli un metodes Pētījums tika veikts Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā. Tajā retrospektīvi, izmantojot ehokardiogrāfijas parametrus, tika iekļauti 69 pacienti - 54 vīrieši un 15 sievietes. Kreisā kambara hipertrofija ehokardiogrāfiski tika novērtēta izmantojot 2D EhoKG parametrus, savukārt EKG – izmantojot Sokolova - Laiona kritērijus. Visiem pacientiem EhoKG tika veikta ar iE33 Philips ehokardiogrāfijas iekārtu. Rezultāti Pētījumā tika iekļauti 69 pacienti ar jau pierādītu kreisā kambara hipertrofiju ehokardiogrāfiski, izmantojot ehokardiogrāfijas iekārtu Philips iE33. Pacientu vidējais vecums bija 68 ± 12,12 gadi. No visiem pētījumā iekļautajiem pacientiem 15 (21,7%) bija sievietes un 54 (78,3%) - vīrieši. Mūsu pētījumā tikai izteiktas kambaru starpsienas hipertrofijas gadījumā EKG bija pietiekami jutīga metode. Sokolova-Laiona kritēriji EKG bija pozitīvi 57, 8% pacientu, salīdzinot ar 44,8% pacientu grupā ar mērenu kambaru starpsienas hipertrofiju un 42,8% ar viegli sabiezētu kambaru starpsienu. Tāpat EKG kritēriji bija pozitīvi 59,3% pacientu ar izteikti palielinātu kreisā kambara masas indeksu, kamēr pacientiem ar viegli palielinātu kreisā kambara masas indeksu – 50% gadījumu un ar mēreni palielinātu – 43,7%. Taču statistiski ticama korelācija starp EKG parametriem un EhoKG parametriem šajā pētījumā netika konstatēta. Aprēķinātā EKG jutība kreisā kambara hipertrofijas noteikšanai bija 26,36%. Secinājums Neskatoties uz to, ka EKG ir plaši pieejama un bieži lietota metode, to nevar uzskatīt par uzticamu rīku kreisā kambara hipertrofijas diagnostikā. Sokolova-Laiona kritēriji kreisā kambara hipertrofijas noteikšanai ir ar zemu sensitivitāti abu dzimumu pacientiem. Korelācija starp ehokardiogrāfijas mērījumiem un EKG konstatētajām hipertrofijas pazīmēm ir niecīga, kas rosina kreisā kambara hipertrofijas noteikšanai izmanotot citas metodes, piemēram, magnētisko rezonansi.