6533b884fe1ef96bd12dec1d

RESEARCH PRODUCT

Ar ANCA asociēto glomerulonefrītu terapijas efektivitātes izvērtējums Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centrā

subject

description

Ar anti-neitrofilu citoplazmas antivielām asociētie vaskulīti ir reta, autoimūna slimība, ko raksturo iekaisums un nekroze maza un vidēja kalibra asinsvados. Izšķir trīs slimības fenotipus: granulomatoze ar poliangiītu (GPA), mikroskopiskais poliangiīts (MPA) un eozinofilā granulomatoze ar poliangiītu (EGPA). Aptuveni 80 % pacientu ar GPA un 90 % pacientu ar MPA slimības gaitā attīstās nieru bojājums – ar ANCA asociēts glomerulonefrīts (AAGN). Kopš imūnsupresīvās terapijas ieviešanas, remisiju iespējams inducēt līdz pat 90 % pacientu, tomēr joprojām pastāv problēmas AAV ārstēšanas taktikā. Vismaz 20 % pacientu ir rezistenti pret sākotnējo terapiju un vismaz 50 % slimnieku 5 gadu laikā attīstās slimības recidīvs. Darba mērķis ir raksturot ar AAGN klīniskās norises īpatnības un ārstēšanas efektivitāti PSKUS Nefroloģijas centrā. Tiek izvirzīta hipotēze, ka pacientiem ar smagāku klīnisko gaitu, imūnsupresīvā terapija būs mazāk efektīva. Pētījumā tika iekļauti pacienti, kam nieru biopsijā tika apstiprināts pauci-imūns glomerulonefrīts. Tika veikts slimības aktivitātes aprēķins pēc Birmingemas Vaskulīta Aktivitātes Skalas (BVAS) un analizēta pielietotās terapijas efektivitāte, izmantojot pacientu medicīniskajās kartēs pieejamos datus. Pētījumā tika analizēti dati par 25 pacientiem ar AAGN. Kopumā nieru funkcijas uzlabošanās tika reģistrēta 55 % gadījumu (n=11), nieru funkcijas pasliktināšanās 15 % gadījumu (n=3), bet 6 pacientiem (30 %) GFĀ nemainījās ārstēšanas rezultātā (p<0,015). Pilnīgu remisiju sasniedza 5 pacienti (20 %), daļēju remisiju – 9 pacienti (36 %), bet neefektīva terapija bija 11 pacientiem (44 %). Desmit pacientiem (40 %) ar BVAS punktu skaitu līdz 31 nieru funkcija uzlabojās, 6 pacientiem (24 %) tā pasliktinājās un 6 pacientiem (24 %) – nemainījās 6 mēnešu laikā. Grupā ar BVAS v.3 rezultātu virs 32 punktiem, 2 pacientiem (8 %) nieru funkcija pasliktinājās un 1 pacientam (4 %) tā uzlabojās. Pētījuma rezultātā noskaidrots, ka ciklofosfamīda un glikokortikoīdu kombinācija ir efektīva terapija nieru funkcijas uzlabošanā (47,8 %). Pētījuma sākumā izvirzītā hipotēze apstiprinājās, un imūnsupresīvā terapija pacientiem ar smagāku klīnisko ainu (augstāku slimības aktivitāti) ir salīdzinoši mazāk efektīva kā pacientiem ar zemāku slimības aktivitāti pēc BVAS.