6533b884fe1ef96bd12ded4b

RESEARCH PRODUCT

Ar veselību saistītas dzīves kvalitātes saistība ar depresijas izplatību pacientiem ar psoriāzi Latvijā

Timo Maximilian Sigmund

subject

HADSDepressionPASIPsoriasisDLQIMedicīna

description

Priekšvēsture. Psoriāzes slimniekiem ir depresijas sastopamība ir paaugstināta un biežāka, salīdzinot ar veseliem iedzīvotājiem. Patfizioloģiskais iemesls psoriāzes biežajai saistībai ar depresiju vēl nav pilnībā noskaidrots. Mērķi. Šī pētījuma mērķis ir novērtēt psoriāzes faktorus, kas ietekmē depresiju. Šis pētījums ir paredzēts, lai palīdzētu noskaidrot dzīves kvalitātes nozīmi depresijas attīstībā. Materiāls un metodes. Lai novērtētu pacientu dzīves kvalitātes saistību ar depresiju, mēs noteicām depresijas līmeni 21 psoriāzes pacientam laika posmā no 2017. gada maija līdz 2018. gada martam, izmantojot dermatoloģijas dzīves kvalitātes indeksa (DLQI) un slimnīcu trauksmes un depresijas skalu (HADS) aptaujas. Informācija par pacienta klīnisko stāvokli ietvēra psoriāzes aktivitātes un smaguma indekss (PASI). Rezultāti. Pētījuma grupā tika konstatēts, ka HADS depresijas rādītājs, kas atspoguļo depresijas līmeni (M = 6,19; SD = 3,02), kā arī dzīves kvalitātes traucējumi, ko novērtēja ar DQLI (M = 10,23; SD = 6,61), bija paaugstināti. Vidējais HADS depresijas rādītājs vīriešiem ir M = 7,8; SD = 2,2 un sievietēm M = 5,1; SD = 3,0, kas dod būtisku atšķirību (p = 0,042 *). Salīdzinot divas PASI kategorijas – "viegla" ar "mērena līdz smaga", var novērot būtiskas atšķirība HADS (M = 4,83; SD = 2,75 pret M = 8,00; SD = 2,44; p = 0,036 *) un DLQI rezultātā (M = 7,66; SD = 4,99 vs M = 13,66, SD = 7,21, p = 0,036 *). Tika uzrādīta arī stipri izteikta pozitīva saistība starp PASI rezultātu un HADS depresijas rādītāju (Spearman +0,6; p = 0,004 *), kā arī DQLI rādītāju (Spearman +0,49; p = 0,024 *). Variances testēšana uzrādīja nozīmīgu PASI kategoriju saistību ar DLQI apakš jautājumu vērtībām ikdienas dzīvē, kas saistītas ar ādas simptomu parādīšanos (M = 1,00, SD = 0,60 pret M = 2,11, SD = 1,16, p = 0,010 *), ietekmi uz aktivitātēm, piemēram, iepirkšanos (M = 0,50; SD = 0,67 pret M = 1,22; SD = 0,83; p = 0,041 *) un ārstēšanās efektu (M = 0,50; SD = 0,67 pret M = 1,33; SD = 1,00 , p = 0,034 *). Bija ievērojama saistība DLQI diapazoniem ar HADS depresijas rādītāju. Apakšgrupa ar DLQI diapazonu 11-30 punkti parādīja ievērojami lielākus HADS depresijas rādītājus nekā tie, kuriem bija 0-10 punkti (M = 4,44; SD = 1,81 pret M = 9,16; SD = 0,98; p = 0,000 *). Spermana korelācija nedeva nozīmīgu korelāciju attiecībā uz DQLI punktu skaitu un HADS depresijas rādītāju (Spearman +0,3; p = 0,130). Variances testēšana parādīja nozīmīgu HADS depresijas kategoriju "zemas depresijas pakāpe" un "mērena depresijas pakāpe" asociāciju ar DLQI apakš jautājumu rezultātiem, kas saistīti ar ādas simptomu parādīšanos (M = 1,00; SD = 0,85 pret M = 2,11; SD = 0,92, p = 0,010 *) un ietekm uz tādām darbībām kā iepirkšanās (M = 0,41; SD = 0,51 pret M = 1,33; SD = 0,86; p = 0,007*). Secinājumi. Varēja novērot asociāciju starp samazinātu ar veselību saistītu dzīves kvalitāti un depresiju.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/39213