6533b884fe1ef96bd12df343

RESEARCH PRODUCT

Depresijas, trauksmes un aleksitīmijas izpausmes seronegatīvas spondiloartropātijas pacientiem

subject

description

Depresija, trauksme un aleksitīmija hroniskiem spondiloartropātijas pacientiem var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti, izraisīt slimības uzliesmojumu, palielināt sāpes un nogurumu, kā arī ierobežot pacienta spēju pareizi lietot zāles un pārvaldīt vispārējo veselību, tāpēc nepieciešams savlaicīgi šos traucējumus diagnosticēt. Mērķis: Novērtēt un salīdzināt depresijas, trauksmes un aleksitīmijas izpausmes un saistību starp seronegatīvas spondiloartropātijas pacientiem un kontrolgrupu. Novērtēt un salīdzināt depresijas, trauksmes un aleksitīmijas izpausmes starp HLA-B27 poz un HLA-B27 neg spondiloartropātijas pacientiem.Šķērsgriezuma pētījums,ietvaros tika veikta anonīmas aptaujas anketēšana sociālā tīkla “Facebook” Artrīta pacientu atbalsta grupā ar Google anonīmās aptaujas palīdzību. Tika izmantotas pašaptaujas anketas: PHQ-9;GAD-7;TAS-20.Datu analīzei un apkopošanai tika izmantota Microsoft Office Excel 2019 programmatūra, IBM SPSS statistics 26.0. Rezultāti: Piedalījās 105 respondenti: 51 ar kādu no SpA grupas slimībām un 54 bija kontroles grupas dalībnieki. Kopā piedalījās 89 sievietes (84,8 %) un 16 vīrieši (15,2 %). Visvairāk respondentu bija vecuma grupā no 26 – 44 g.v. (56,2 %). Visvairāk aleksitīmijas pazīmes tika konstatētas SpA grupā (20,95 % no visiem dalībniekiem), kontroles grupā 31,43 % aleksitīmija netika konstatēta. SpA grupā aleksitīmija visbiežāk bija sastopama sievietēm (33,3 % no visām sievietēm) vecuma grupā no 26 – 44 g.v. SpA grupā prevalē vidēji izteiktas, vidēji smagas un smagas depresijas pazīmes, bet kontroles grupā – vieglas un vidēji izteiktas depresijas pazīmes. SpA grupas respondentiem atzīmējas izteiktākas trauksmes pazīmes, bet kontrolgrupā vismaz divreiz vairāk nav konstatētas trauksmes pazīmes. Pastāv statistiski ticamas atšķirības starp SpA un kontroles grupu pēc depresijas izpausmēm (p 0,05).Sec:Seronegatīvas spondiloartropātijas pacientiem klīniskā praksē būtu jāievieš depresijas un trauksmes skrīnings, jo, laicīgi konstatējot un koriģējot psihiskās sfēras traucējumus, uzlabotos ārstēšanas eārstēšanas efektivitāte. Skrīninga ieviešana nākotnē spētu ievērojami mazināt tēriņus šo pacientu ārstēšanā.