6533b884fe1ef96bd12df561

RESEARCH PRODUCT

Assessment of quality of life in patients with visual impairments

subject

description

Diplomdarbs ir uzrakstīts latviešu valodā uz 61 lapām, satur 29 attēlus, 2 tabulas, 2 pielikumus. Darba izstrādei tika izmantoti 47 literatūras un interneta avoti. Ievads: Dzīves kvalitātes jēdziens ietver veselumā vairākus dzīves aspektus un dimensijas- objektīvos indikatorus, ekonomisko situāciju, nodarbinātību, mājokli, veselību un veselības aprūpi, ģimeni, sociālo līdzdalību, gan subjektīvo apmierinātību ar dzīvi kopumā un atsevišķām tās jomām. Šajā pētījumā autore pievērsīsies dzīves kvalitātes izpētei pacientiem ar vājredzību. Ar veselību saistītā dzīves kvalitāte rādītāji nosaka vispārējo apmierinātību ar dzīvi ar mērķi identificēt veselības riskus un sniegt atbilstošu iejaukšanās stratēģiju. Pētījuma mērķis: ir izzināt vājredzīgu pacientu dzīves kvalitāti un to ietekmējošos faktorus. Pētījuma ietvaros autore pētīja un analizēja literatūru par dzīves kvalitāti un vājredzīgiem pacientiem. Metodes: Pētījuma veikšanai tika izmantota kvantitatīvā pētniecības metode- aptauja. Autore izstrādāja modificētu aptaujas anketu, kas kopumā sastāv no 16. jautājumiem. Lai izpētītu pacientu dzīves kvalitāti, par pamatu tika izmantota standartizēta anketa- SF-36 anketa (SF-36® Health Survey).Pētījumā tiks izmantota anketas latviešu, krievu valodas versija. Respondenti iesaistījās pētījumā, kad nāca pie ārsta uz konsultāciju. Aptauja arī tika veikta telefoniski. Tika sniegtas atbildes uz šādiem būtiskiem jautājumiem - Kāda ir vājredzīgu pacientu dzīves kvalitāte kopumā un kādi faktori to ietekmē? Un- Vai pastāv atšķirības dzīves kvalitātes līmenī atkarībā no vājredzības iegūšanas veida? Rezultāti: Kopumā pētījumā piedalījās 102 respondenti. Pētījumā piedalījās 58% sieviešu un 48% vīriešu. Lielākā daļa respondentu ir vecumā no 31-40 gadiem (27%), 25%- no 51-60 gadiem, 22% no 41- 50 gadiem , 16% no 61 un vairāk gadiem, bet 10% vecumā no 20- 30 gadiem. 58% respondenti vājredzība ir sākusies dzīves laikā, bet 42%- kopš dzimšanas. Neraugoties uz respondentu vājredzību, 71% savu veselības stāvokli kopumā tie vērtē diezgan augstu, kas norāda uz pētāmās izlases specifiku. Secinājumi: Autore uzskata, ka veiktā pētījuma rezultātus dzīves kvalitātes izpētē lielā mērā ietekmē COVID-19 klātesamības faktors, kas visvairāk skar tieši tās sabiedrības grupas, kas sirgst ar hroniskām saslimšanām un piedzīvo daudzus ar ikdienas fizisko mobilitāti saistītus ierobežojumus. Pētījumā tika noskaidrots, ka nepastāv atšķirības starp dzīves kvalitātes līmeni pacientiem ar iegūtu un iedzimtu vājredzību.