6533b884fe1ef96bd12df5bf

RESEARCH PRODUCT

Kuņģa pirmsvēža stāvokļu pacientu dinamiska novērošana

subject

description

Ievads. Intestinālā tipa kuņģa adenokarcinomas attīstība notiek sekojoši kuņģa pirmsvēža stāvokļu attīstības kaskādei. Izsekojot pacientus ar kuņģa pirmsvēža stāvokļiem, ir iespējams savlaicīgi konstatēt agrīnas neoplastiskas izmaiņas. Darba mērķis. Analizēt kuņģa pirmsvēža stāvokļu izplatību pētījumā iekļauto pacientu grupā un izvērtēt kuņģa pirmsvēža stāvokļu dinamiskas izmaiņas GASTRO centra pacientiem. Materiāli un metodes. Retrospektīvi tika analizēti 909 pirmreizēji izmeklēto pacientu dati un 95 atkārtoti izmeklēto pacientu dati, kuriem veiktas augšējās endoskopijas ar biopsijas paraugu ņemšanu atbilstoši vadlīniju prasībām laika periodā no 2013. līdz 2018. gadam. Pacienti tika iedalīti četrās dažāda riska grupās, analizētas kuņģa gļotādas pirmsvēža stāvokļu dinamiskas izmaiņas šajās riska grupās. Rezultāti. No izmeklēto pacientu kopskaita 66,9% bija sievietes (biežākais vecums- 60-80 gadi) un 33,1%- vīrieši (biežākais vecums- 50-80 gadi). 82% gļotādas biopsiju tika veiktas atbilstoši standartprasībām. 82,2% pacientiem tika konstatēta kuņģa gļotādas atrofija (jebkuras pakāpes), 81,4%- intestinālā metaplāzija (IM) (jebkuras pakāpes), 50,7%- displāzija (viegla, smaga). Sieviešu populācijā 36% tika konstatēta mērena atrofijas pakāpe un 39% mērena IM pakāpe, bet vīriešu populācijā- 38% zema atrofijas pakāpe un 34% mērena, 33% augsta IM pakāpe. 66% GASTRO centra pacientu konstatēta OLGA I-II un 56%- OLGIM I-II stadijas. Visās vecuma grupās līdz 80 gadiem vīriešiem konstatēta lielāka displāzijas incidence, biežākā displāzijas lokalizācija visās pacientu grupās- kuņģa antrālā daļa (64%), visbiežāk skarts kuņģa mazais loks (80%). Sievietēm visbiežāk displāzija konstatēta 50- 60 gadu vecumā, vīriešiem- 40- 70 gadu vecumā. Atkārtoti izmeklēto pacientu grupā minimālais laika intervāls starp pirmreizējo un atkārtoto izmeklējumu- 3,5 gadi, maksimālais- 5 gadi, mediāna- 4,1 gads. Atkārtoti izmeklēto pacientu grupā 79% displāzija netika konstatēta ne pirmreizējā, ne atkārtotā izmeklējumā, 14% tās pakāpe mainījās no vieglas uz neesošu, taču nevienā gadījumā nemainījās uz augstāku; 61% atrofijas pakāpe mainījās uz zemāku, 23%- nemainījās, 16%- mainījās uz augstāku; 57% IM pakāpe mainījās uz zemāku, 30%- nemainījās; 13% mainījās uz augstāku. Secinājumi. Statistiski nozīmīga atšķirība atkarībā no dzimuma ir kuņģa gļotādas atrofijas un IM smaguma pakāpei, savukārt displāzijai- nav, kā arī atkarībā no vecuma- kuņģa gļotādas atrofijai un displāzijai, savukārt IM- nav. Atkārtoti izmeklēto pacientu grupā 68% gadījumu kuņģa gļotādas pirmsvēža stāvokļi dinamikā mainījās uz zemāku pakāpi: 17%- par vienu pakāpi, 27%- par divām, 16%- par trīs, 8%- par četrām. Atrofijas un IM gadījumā būtiskas dinamikas izmaiņas atkarībā no lokalizācijas netika konstatētas. 40% pacientu pēc kontroles izmeklējumiem turpina kuņģa pirmsvēža stāvokļu dinamisku novērošanu.