6533b884fe1ef96bd12df6ae

RESEARCH PRODUCT

Cefazolīns apakšējo ekstremitāšu amputācijas infekciju novēršanā. Septiņu dienu terapijas pret vienas dienas preoperatīvas prevencijas plānu

subject

description

Ievads: Eiropā ķirurģiskās brūces infekcija, no visām intrahospitālām infekcijām, ir trešajā vietā. Tā pagarina stacionēšanās laiku un palielina nepieciešamību pēc atkārtotas ķirurģiskas iejaukšanās. Pastāv diskusija par pagarinātas preoperatīvās antibiotiku profilakses pielietošanu dažādās ķirurģijas operācijās. Darba mērķis: Izvērtēt cefazolīna septiņu dienu kursa plānu un cefazolīna vienas dienas preoperatīvās prevencijas plānu lokālu un sistēmisku infekciju prevencijā pacientiem pēc aterosklerotiskās gangrēnas kājas amputācijas. Metodes un materiāli: Randomizēts prospektīvs pētījums tika veikts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā no 2018. gada līdz 2020. gadam. Pacienti nejaušināti sadalīti starp divām pētījuma grupām. Cefazolīna prevencijas grupa saņēma vienu devu cefazolīna 2 g intravenozi preoperatīvi. Cefazolīna ārstēšanas kursa grupa saņēma vienu devu cefazolīna intravenozi preoperatīvi un 4 g cefazolīna dienā intravenozi nākamās septiņas dienas. Tika ievākti dati par infekcijas riska faktoriem. Rezultāti: Pētījumā piedalījās 157 pacienti (cefazolīna profilakses kursa grupa n=74, cefazolīna ārstēšanas kursa grupā n=83), vidējais vecums 76 gadi (SD±9.6). Pa abām grupām kopā bija 9 ķirurģiskās brūces infekcijas un 16 sistēmiskas infekcijas. Vidējais hospitalizācijas ilgums bija par vienu dienu garāks cefazolīna ārstēšanas kursa grupā. Izmantojot Pīrsona Hī kvadrāta testu neapstiprinājās statistiski ticama saistība starp cefazolīna 7 dienu kursu un lokālu infekciju (p=0,2). Riska faktoru analīzē atklājās, ka amputācijas stumbra trauma, hematoma vai seroma ir saistīta ar lokālu infekciju (p= 0.049, OR=4,4, 95% CI=1-19,6). Pavadot stacionārā vairāk par trīs dienām pirms operācijas palielināja sistēmiskas infekcijas risku (p=0,02, OR=12,5 95% CI=1,6-96) un hemotransfūzija palielināja sistēmisku infekciju risku (p=0,01, OR=5,5 95% CI=1,5-21). Izmantojot Mantela-Henzela testu un stratificējot pacientus neatrada statistiski ticamu asociāciju starp vecumu (< 76 g. v. un ≥ 76 g. v.) un lokālu infekciju (p=0,26) vai sistēmisku infekciju (p=0,81), starp amputācijas veidu (transtibiāla un transfemorāla amputācija) un lokālu infekciju (p=0,22) vai sistēmisku infekciju (p=0,77), starp infekcijas riska faktoru skaita (≤1 un ≥2 infekcijas riska faktori) un lokālu infekciju (p=0,19) vai sistēmisku infekciju (p=0,82). Secinājumi: 1.Cefazolīna 7 dienu ārstēšanas kurss nav pārāks par vienas dienas cefazolīna profilakses kursu pēcoperācijas infekciju prevencijā. 2.Amputācijas stumbra trauma, hematoma vai seroma palielina lokālas infekcijas risku. 3.Risku faktoru analīzē tika atrastas statistiski ticamas izredžu attiecības, bet dēļ to plašā ticamības intervāla, tās interpretējamas tikai kā tendences. 4.Stratificējot pētījuma dalībniekus pēc vecuma, amputācijas veida un riska faktoru skaita, neizdevās noteikt asociāciju starp pagarinātu cefazolīna ārstēšanas plānu un lokālu vai sistēmisku infekciju. 5.Iespējams, pētījums ir pakļauts II kļūdai.