6533b884fe1ef96bd12df9ca

RESEARCH PRODUCT

Novēršamu hospitalizācju un rehospitalizāciju personām ar šizofrēniska spektra traucējumiem mazināšanas iespējas - Latvijas veselības norēķinu sistēmas un slimību reģistru apvienoto datu pielietojuma analīze

subject

description

Ievads: Šizofrēniskā spektra traucējumi ir smagi, hroniski, invalidizējoši, un ietekmē 7 no 1000 cilvēkiem, jeb līdz pat 24 milijoniem cilvēku visā pasaulē, lielākoties vecuma grupā no 15-35 gadiem (PVO, 2012). Visā pasaulē tiek pētīti faktori, kuru ietekmē pacienti ar šizofrēniskā spektra traucējumiem tiek atkārtoti hospitalizēti (Hung et al., 2017; Thongkam et al., 2016). Zinātniskajā literatūrā ir maz informācijas par to, vai rehospitalizāciju skaitu ietekmē recepšu atprečošanas biežums. Darba mērķis ir, izmantojot Latvijas norēķinu sistēmas datus, noskaidrot, vai reta recepšu atprečošana un esamība Narkoloģijas reģistrā ietekmē personu ar šizofrēniskā spektra traucējumiem hospitalizāciju un atkārtotu hospitalizāciju biežumu. Materiāli un metodes: PREDA, Nāves cēloņu datu bāzes iegūti pacientu sociodemogrāfiskie dati, kas tika stacionēti kādā no Latvijas psihiatriskām slimnīcām 2014.-2016.gadam ar diagnozi F20-F29 (šizofrēniskā spektra traucējumi). Datu apstrādei tika izmantots MS Excel 2013, datu statistiskai analīzei tika izmantots IBM Statistics SPSS 23. Rezultāti: retrospektīvā pētījumā tika iesaistīti 3804 pacienti, 1733 (45,6%) vīrieši un 2071 (54,4%) sievetes, minimālais vecums 19 gadi, maksimālais vecums 91 gads, 45 gadi vidējais vecums. Visi pacienti atradās psihiatriskajā reģistrā. 311 pacienti atradās uzskaitē pie narkologa un 3493 neatradās uzskaitē pie narkologa. Vidējais hospitalizācijas reižu skaits bija augstāks personām, kuras bija Narkoloģijas reģistrā – 4,40, salīdzinot ar personām, kuras neatradās Narkoloģijas reģistrā – 3,47 (p < 0,001). Vidējais visu atprečoto recepšu skaits bija augstāks personām, kuras bija Narkoloģijas reģistrā – 18,59, salīdzinot ar personām, kuras neatradās Narkoloģijas reģistrā – 18,28 bez būtiskas atšķirības (p = 0,737). Vidējais atprečoto recepšu skaits mēnesī bija augstāks personām, kas atradās uzskaitē pie narkologa – 1,98 receptes), salīdzinot ar personām, kas neatradās uzskaitē pie narkologa – 1,68 receptes (p < 0,05). Starp hospitalizācijas reizēm un atprečoto recepšu skaitu mēnesī tika noteikta pozitīva korelācija (SKK = 0,682, p < 0,001), starp hospitalizācijas reizēm un visu atprečoto recepšu skaitu tika noteikta pozitīva nenozīmīga korelācija (SKK = 0,110, p < 0,001). Secinājumi: Biežāk atprečo receptes pacienti ar šizofrēniskā spektra traucējumiem, kas atrodas Narkoloģijas reģistrā. Biežāk tiek rehospitalizētas personas, kas atrodas Narkoloģijas reģistrā. Ir saistība starp hospitalizācijas reizēm un atprečoto recepšu skaitu mēnesī.