6533b884fe1ef96bd12dfcf4

RESEARCH PRODUCT

Orālo antikoagulantu potenciālie ieguvumi un riski pacientiem ar ātriju fibrilāciju un perkutānu koronāru intervenci

subject

description

Ievads: Pacientiem ar ātriju fibrilāciju un perkutānu koronāru intervenci ir nepieciešama “tripla” terapija. Ilgstoša antikoagulācija, ja CHA2DS2-VASc ≥2 punktiem, ir nepieciešama, lai samazinātu insulta un citu trombembolisku komplikāciju biežumu, bet duāla antiagregantu terapija nepieciešama, lai samazinātu stenta trombožu biežumu. Pētījuma mērķis: noskaidrot cerebrovaskulāru un citu sistēmisku embolu biežumu, asiņošanas biežumu, saņemto terapiju, atkārtotu hospitalizāciju biežumu pacientiem ar ātriju fibrilāciju un perkutānu koronāru intervenci. Metode: Pētījums veikts retrospektīvi analizējot vēstures Latvijas Kardioloģijas Centra 11., 27. un 32. nodaļā laika periodā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim. Pētījumā iekļauti 116 pacienti. Dati iegūti no medicīnas vēsturēm un veicot telefonaptauju. Dati tika analizēti ar SPSS statistikas programmu. Rezultāti: Tikai 4 jeb 3,4% pacientu tika novērtēts insulta risks pēc CHA2DS2-VASc skalas un tikai 2 jeb 1,7% pacientu tika novērtēts asiņošanas risks pēc HAS-BLED skalas. Tripla terapiju rekomendēja 62 jeb 53,4% pacientu. 2 jeb 2,4% pacientu tika konstatēta klīniski nozīmīga, bet neliela apjoma asiņošana. 4 jeb 4,8% aptaujāto pacientu bija insults/TIL pēc izrakstīšanās no stacionāra. 24,4% bija nepieciešama atkārtota akūta hospitalizācija. 69,5% lietoja antikoagulantus. Secinājumi: Pacientiem ar augstāku CHA2DS2-VASc ir augstāka mirstība, bet pacientiem ar augstāku HAS-BLED asiņošanas tiek novērotas biežāk. Tikai 75% izrakstoties no stacionāra tiek rekomendēti antikoagulanti un tikai 69,5% lieto antikoagulantus. Atslēgas vārdi: ātriju fibrilācija, perkutāna koronāra intervence, tripla terapija