6533b884fe1ef96bd12e0026

RESEARCH PRODUCT

Uz pierādījumiem balstīts opioīdu pielietojums paliatīvajā aprūpē

subject

description

Paliatīvā aprūpe ir pacientu aprūpe, kuru radikāla izārstēšana nav iespējama. Latvijā paliatīvās aprūpes pakalpojumus stacionārā 2016. gadā izmantoja 3554 pacienti. Latvijas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodāļā 99% pacienti ir ar onkoloģisku saslimšanu. Biežākais simptoms šiem pacientiem ir sāpes. Pētījuma mērķis ir noskaidrot pacientu zināšanas par opioīdu pielietojumu paliatīvā aprūpē, kā arī par paliatīvo aprūpi. Pētījums balstīts uz Latvijas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas pacientu anketēšanu un iegūto rezultātu analīzi. Respondentu anketēšanu veica šī darba autors. Pētījumā piedalījās 50 respondenti: 31 sieviete; 19 vīrieši, kuru vidējais vecums ir 68 gadi. Respondenti aptaujā sniedza atbildes uz maldīgiem sabiedrības uzskatiem par opioīdu pielietojumu paliatīvajā aprūpe un par paliatīvo aprūpi. Darba autors ir studiju programmas “Ārstniecība” 6.kursa students Jānis Kangars, darba vadītājs – Vilnis Sosārs. Rezultāti 22% uzskata, ka pretsāpju terapijā vienmēr būs jālieto stiprie opioīdi, 30% nespēja sniegt atbildi uz šo apgalvojumu. 76% respondentu uzskata, ka injicējamie medikamenti ir labāki par orālajiem. 32% uzskata, ka opioīdu izraisītas blaknes ir alerģiska izpausme, bet 52% nespēj sniegt atbildi. 70% respondentu nezina vai no morfīna pielietošanas paliatīvajā aprūpē var apstāties elpošana. 50% respondentu nespēj sniegt ne apstiprinošu, ne noliedzošu atbildi uz apgalvojumu, ka, lietojot morfīnu, drīz iestāsies nāve. Savukārt 46% nespēj sniegt atbildi vai morfīns tiek ievadīts pacientam, lai paātrinātu nāves iestāšanos. Vairāk nekā puse respondentu (52%) piekrīt, ka pretsāpju medikamenti paliatīvā aprūpē izraisa atkarību. Apgalvojumam par to, ka ilgstoši lietojot morfīnu pieaug tolerance, piekrīt 44% respondentu, 40% respondentu nespēj sniegt atbildi. 22% respondentu uzskata, ka Latvijā paliatīvā aprūpe tiek sniegta tikai tiem pacientiem, kas slimo ar vēzi, bet nespēja sniegt atbildi 28% respondentu. 60% respondentu uzskata, ka Latvijā paliatīvā aprūpe tiek sniegta tikai slimnīcā. 24% ir pārliecināti, ka paliatīvā aprūpe tiek sniegta ne tikai slimnīcā, bet arī ārpus tās, 16% respondentu nav informēti par paliatīvās aprūpes pieejamību. Gandrīz puse (46%) respondentu uzskata, ka sāpes ir daļa no miršanas procesa, taču 36% pacientu uzskata, ka sāpes pozitīvi ietekmē raksturu jeb to norūda, kamēr 28% pacientu nespēja sniegt atbildi. Secinājumi Pētījums apliecina, ka pacientiem ir vājas zināšanas par paliatīvās aprūpes principiem, mērķiem, uzdevumiem, kā arī par pretsāpju medikamenti lietojumu. Pacientu zināšanu līmenis iespaido pacienta līdzestību terapijas procesā. Pacienta nezināšana par paliatīvās aprūpes pieejamības iespējām un bailes par pierašanu pie pretsāpju medikamentiem, atkarības izveidošanos, negatīvi ietekmē gan pacienta, gan arī tuvinieku ikdienu.