6533b884fe1ef96bd12e0027

RESEARCH PRODUCT

Atšķirīgu atvēsināšanas metožu ietekme uz nodarbināto muskuļu asins apgādi un pēcslodzes atjaunošanos

subject

description

Atjaunošanās, kā amatieru, tā arī profesionālā līmeņa sportā, ir būtisks faktors, kuram ir neatsverama nozīme optimāla treniņu režīma sastādīšanā, progresa nodrošināšanā un konkurētspējīgu rezultātu sasniegšanā. Lai paātrinātu atjaunošanās procesus, plaši tiek pielietotas atvēsināšanas metodes uzreiz pēc slodzes, taču trūkst informācijas par to, vai lokāli mērķētai atvēsināšanai uz nodarbinātajiem muskuļiem ir pozitīvs efekts. Kā arī trūkst pētījumu par to, vai šajā ziņā efektīva ir arī tāda metode kā mentolu saturošu preparātu lokāla pielietošana. Darba mērķis. Noskaidrot, vai ledus-ūdens, vai mentola maisījuma aplicēšana lokāli uz nodarbinātajiem muskuļiem pēc slodzes spēj paātrināt atjaunošanās procesu. Materiāli un metodes. Prospektīvā pētījumā tika iekļauti dalībnieki, kuri visi bija vīriešu dzimuma, fiziski veseli, un bez augšdelmu priekšējās grupas muskuļu treniņu pieredzes pēdējos 6 mēnešus. Dalībnieki randomizēti tika sadalīti 3 grupās – grupā, kas pēc slodzes 20 minūšu garumā saņēma ledus-ūdens aplikāciju uz augšdelmiem, grupā, kura pēc slodzes saņēma mentola maisījuma aplikāciju uz augšdelmiem un kontroles grupā, kura nesaņēma nevienu no atvēsināšanas metodēm pēc slodzes. Grupu dalībniekiem tika vērtēti: maksimālais izometriskās kontrakcijas spēks (MIKS) pirms slodzes, uzreiz pēc slodzes un 1 stundu pēc slodzes; veikto atkārtojumu skaits piegājienos slodzes laikā (P) un 1 stundu pēc slodzes, asins plūsmas ātrums (PA) a.brachialis 20 minūšu garumā pēc slodzes, kā arī vēlīno sāpju ilgums un intensitāte. Rezultāti. Salīdzinot ∆MIKS% starp grupām, netika novērotas statistiski ticamas atšķirības grupu starpā (p>0,05). Atkārtojumu skaita atšķirības ceturtajā un piektajā piegājienā (P4 un P5), katras grupas ietvaros bija statistiski ticamas (p0,05). Netika novērotas statistiski nozīmīgas atšķirības starp plūsmas ātrumiem grupu starpā nevienā no mērījumu veikšanas reizēm no pirmās, līdz pat 20. minūtei pēc slodzes (p>0,05). Netika novērotas statistiski ticamas atšķirības, vēlīno muskuļu sāpju intenstiātē starp grupām (p>0,05), tomēr, ledus-ūdens grupa un mentola grupa uzrādīja statistiski ticami īsāku vēlīno sāpju ilgumu (p<0,05). Secinājumi. Iegūtie rezultāti liecina par to, ka lokāla ledus-ūdens vai mentola aplicēšana uz nodarbinātajiem muskuļiem pēc slodzes neuzlabo atjaunošanos, tomēr saīsina vēlīno muskuļu sāpju ilgumu.