6533b884fe1ef96bd12e0233

RESEARCH PRODUCT

Dažādu D vitamīna formu efektivitātes salīdzinājums

Marija Aleksejeva

subject

Uztura bagātinātājisubstitūcijadeficītsD vitamīnspreparātu veidiMedicīna

description

Ievads. D vitamīna deficīts ir viena no biežākajām hipovitaminozēm ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Pētījuma mērķis. Izpētīt un salīdzināt populārāko un biežāk lietoto bezrecepšu D vitamīna substitūcijas veidu efektivitāti. Metodes un materiāli. Pētījumā piedalījās 110 brīvprātīgie respondenti vecumā no 18 līdz 70 gadiem. Dalībnieki ar smagu hronisku nieru slimību, onkoloģisku anamnēzi, kā arī grūtnieces un dalībnieki ar izteiktu adipozitāti vai otrādi nepietiekošu svaru netika iekļauti pētījumā. Pēc dalībnieku randomizācijas, katram tika izsniegts Latvijā reģistrēts konkrētas formas D vitamīnu saturošs uztura bagātinātājs un tika noteikta konkrēta lietošanas deva – 4000 darbības vienības dienā. Pēc 30 dienu preparāta lietošanas tika atkārtoti paņemtas asins analīzes. Rezultāti. Pētījumā piedalījās 110 cilvēki. Vidējais dalībnieku vecums bija 39,7 + 13,77 gadi (95% TI: 35,5-43,5; IQR: 27-49), kas nebija statistiski nozīmīgi starp grupām (P=0,15). No visiem dalībniekiem 64 bija sievietes (58,2%) un 46 vīrieši (41,8%). Sākotnējais D vitamīna līmenis kapsulu grupā bija 17,8 + 6,2 ng/ml (95% TI: 15,7-19,9), spreja grupā bija 18,6 + 7,1 ng/ml (95% TI: 16,2-21), eļļas grupā bija 16,1 + 7,5 ng/ml (95% TI: 13,57-18,58), kas ir statistiski nenozīmīgi (P=0,13). Starp visiem dalībniekiem 39 sākotnējais D vit. līmenis bija zem 15 ng/ml (35,5%) un 71 virs 15 ng/ml (64,5%). Vidējais D vitamīna līmeņa pieaugums asinīs pēc 30 dienām visās grupās bija 14,05 + 11,06 ng/ml (95% TI: 11,9-16,1; IQR: 6,4-18,2), kas ir statistiski nozīmīgi (P=0,001). Katrā grupā atsevišķi bija statistiski nozīmīgs pieaugums - vidējais pieaugums kapsulu grupā bija 15,59 + 13,9 ng/ml (95% TI: 10,8-20,3; IQR: 6,5-18,7), kas ir statistiski nozīmīgi (P=0,001), eļļas grupā bija 13,75 + 8 ng/ml (95% TI: 11,01-16,4; IQR: 6,9-19,3), kas ir statistiski nozīmīgi (P=0,001) un vidējais pieaugums pēc 30 dienām spreja grupā bija 13,02 + 10,4 ng/ml (95% TI: 9,5-16,5; IQR: 6,6-15,7), kas arī ir statistiski nozīmīgi (P=0,002). Analizējot sākotnējo D vit. līmeni un pieaugumu, tika konstatēta negatīva korelācija starp šiem diviem rādītājiem, kas nozīmē, ka pie zemākiem sākotnējiem D vit. līmeņiem ir lielāks pieaugums (ρ= -0,34; P= 0,001) un visaugstākā korelācija tika atrasta tieši eļļu grupā (ρ= -0,62; P= 0,001). Starp preparātiem savā starpā netika atrasta statistiski nozīmīga efektivitātes atšķirība salīdzinot vidējo pieaugumu katrā grupā (P= 0,31). Secinājumi. Vidēji D vitamīna līmenis pacientiem, kuri nelieto substitūciju vai lieto mazās devās ir izteikti samazināts. Lielākai daļai sākotnējais vidējais analīžu rezultāts ir intervālā no 15 līdz 29 ng/ml. Katrs izmantotais preparāts uzrādīja labu efektivitāti, lietojot vienādu ikdienas devu. Jo smagāks ir D vitamīna deficīts, jo substitūcijas rezultāts pēc 30 dienām ir augstāks.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/59681