6533b884fe1ef96bd12e065d

RESEARCH PRODUCT

Patogēno Escherichia coli sastopamības biežums bērniem ar un bez alerģijām, kā arī to saistība ar riska faktoriem

subject

description

Mērķis – noteikt patogēno Escherichia coli tipu sastopamības biežumu bērniem bez gastroenterīta un analizēt tās saistību ar alerģijām, kā arī pētīt patogēnās E. coli nēsāšanas riska faktorus. Metodes – pētījums veikts Bērnu Klīniskajā Universitātes slimnīcā “Gaiļezers”, alergologa konsultācijā, primārās aprūpes centros un bērnudārzos Rīgā un tās rajonā. Bērnu vecākiem tika lūgts aizpildīt aptaujas anketu, kā arī atnest bērna fēču paraugu. Molekulārbioloģiskajā laboratorijā ar PCR metodi no fēcēm tika izdalīts patogēno E. coli DNS, tā nosakot tās patogēnos tipus: enteropatogēno, enterotoksigēno, enteroagregatīvo, enterohemorāgisko un E. coli O157. Patogēno E. coli biežums tika salīdzināts bērniem ar un bez alerģijas, analizējot iespējamos sastopamību ietekmējošos riska faktorus. Statistiskā analīze veikta datorprogrammās: Excel, IBM SPSS Statistics 23 un MedCalc, izmantojot Chi-Square, Fisher un ANOVA vienpakāpes testus. Rezultāti – pacientu kopu veidoja 245 bērni vecumā no 5 mēnešiem līdz 8 gadiem (vidēji 4,54 SD ±2,1, mediāna 4,5), no kuriem 52% (128/245) meitenes. Alerģijas diagnoze bija 46,5% (114/245) bērnu, lielākoties pārtikas alerģija – 76,3% (87/114). Patogēnā E. coli bija pozitīva 16% (39/245) gadījumu, no kuriem 64,1% (25/39) – enteropatogēnā E. coli. Statistiski ticami biežāk patogēnā E. coli bija sastopama bērniem, kuriem nav alerģiska saslimšana: 69% (27/39) gadījumu bērniem bez alerģijas un 31% (12/39) - bērniem ar alerģiju, p=0,036. Biežāk patogēnie E. coli tipi bija bērniem, kuriem ir vismaz viena māsa vai brālis (67% (26/39) versus 33% (13/39), p=0,16), kā arī biežāk, ja ģimenē kopā dzīvo vairāk kā trīs cilvēki: divu līdz trīs cilvēku ģimenē tā bija sastopama 28% (11/39) gadījumu; vismaz četru cilvēku ģimenē – 72% (28/39) gadījumu, p=0,10. Sešiem no 245 bērniem (2,4%) tika atrasti vienlaicīgi vairāki patogēno E. coli tipi: četriem divu tipu un diviem bērniem trīs tipu kombinācija, no kuriem visi saturēja enterohemorāģisko tipu. Statistiski nozīmīga atšķirība netika konstatēta, analizējot patogēnās E. coli saistību ar: antibiotiku lietošanu mātei grūtniecības laikā, dzemdību veidu, mātes un tēva izglītību, ekskluzīvās krūts barošanas ilgumu, antibiotiku terapiju pirmo sešu dzīves mēnešu laikā, iepriekšējā gada vai iepriekšējā mēneša laikā. Secinājumi – pētītajā pacientu kopā sastopama asimptomātiska patogēno E. coli nēsāšana, turklāt biežāk bērniem bez alerģijas, kas netieši norāda uz patogēnās E. coli iespējamu saistību ar imunoloģiskās tolerances veidošanu, pamatojoties uz higiēnas hipotēzes imunoloģisko aspektu. Patogēnie E. coli tipi biežāk tika izdalīti bērniem no lielākām ģimenēm, norādot uz iespējamu saskari ar plašāku mikroorganismu spektru daudzveidīgākos epidemioloģiskajos apstākļos, kas būtu jāpēta tālāk, iekļaujot arī lauku reģionos dzīvojošus bērnus. Vairāku patogēno E. coli tipu vienlaicīgas asimptomātiskas nēsāšanas cēloņi, kā arī iespējamā mijiedarbība un klīniskās konsekvences būtu jāpēta detalizētāk.