6533b884fe1ef96bd12e06c2

RESEARCH PRODUCT

Dzīves kvalitātes novērtējums pacientiem ar 1.tipa cukura diabētu un ar to saistītām autoimūnām slimībām

subject

description

1. tipa cukura diabēts (1.TCD) ir viena no biežākajām hroniskajām slimībām bērniem līdz 18 gadu vecumam. Tā ir saistīta ar vairākiem sarežģījumiem – nepieciešams nepārtrauk-ti sekot savam veselības stāvoklim, regulāri pārbaudīt glikozes līmeni asinīs un veikt insulīna injekcijas. Tas viss ir nepieciešams, lai izvairītos no komplikācijām, bet tam var būt negatīva ietekme uz bērna ikdienas dzīvi. 1.TCD ir autoimūna slimība, kuru raksturo aizkuņģa dzie-dzera Langerhansa saliņu insulīnu producējošu β šūnu zudums. 1.TCD patoģenēze ir sarežģī-ta – tajā ir iesaistīti vairāki faktori, viens no tiem ir ģenētiska predispozīcija patoloģiskām imūnreakcijām. Līdz ar to 1.TCD bieži ir saistīts ar citām autoimūnām slimībām, piemēram, autoimūnas vairogdziedzera slimības, celiakija, autoimūns gastrīts, perniciozā anēmija un vitiligo. Pētījuma mērķis. Novērtēt un salīdzināt dzīves kvalitāti un glikēmijas kontroli starp bērniem, kuriem ir 1.TCD un asociētas autoimūnās slimības, un bērniem, kuriem ir tikai 1.TCD. Materiāli un metodes. Gadījuma-kontroles pētījums, kurā piedalījās 94 bērni ar 1.TCD vecumā no 2 līdz 18 gadiem. Dzīves kvalitāte tika novērtēta starp bērnu un vecāku grupām, izmantojot PedsQL (Pediatric Quality of Life Inventory Generic Core Scale) aptauju par bērnu un pusaudžu dzīves kvalitāti (Varni, 1998; https://eprovide.mapi-trust.org/instruments/pediatric-quality-of-life-inventory). Anketas tika vērtētas skalā no 0 līdz 100. Augstāki rādītāji norāda uz labāku dzīves kvalitāti. Glikēmijas kontrole tika no-vērtēta, izmantojot pēdējā glikolizētā hemoglobīna rādītājus. Rezultāti tika salīdzināti starp bērniem ar 1.TCD (n = 70) un bērniem ar 1.TCD un asociētu autoimūno slimību (n = 24). Pētījuma dati tika ievadīti, apkopoti un analizēti, izmantojot statistikas programmu IBM SPSS Statistics V22.0. Rezultāti. Novērtējot dzīves kvalitāti bērniem ar 1.TCD un bērniem, kuriem ir 1.TCD un asociēta autoimūna slimība, ir redzams, ka statistiski nozīmīgs zemāks kopējās labklājības vērtējums tika iegūts bērniem ar 1.TCD un asociētu autoimūno slimību (p = 0,014), kā arī bērni ar 1.TCD un ar to saistītu autoimūno slimību parādīja zemākus re-zultātus emocionālās veselības jomā (p = 0,032). Savukārt starp abām grupām nav statistiski nozīmīgas atšķirības atbildēs, kas sniegtas fiziskās veselības, sociālās un skolas vides jomās. Kā arī nav statistiski nozīmīgas saistības starp autoimūnas slimības esamību un sliktāku di-abēta kompensāciju (p = 0,39). Dzīves kvalitātes rezultāti, kuri ir saņemti no vecāku grupas sniegtajām atbildēm, ir līdzīgi tiem rezultātiem, kas ir saņemti no bērnu grupas sniegtajām atbildēm. Secinājumi. Dzīves kvalitāte ir sliktāka bērniem ar 1.TCD un asociētu autoimūno slimību, salīdzinot ar bērniem, kuriem ir tikai 1.TCD. Savukārt nav statistiski nozīmīgas saistības starp autoimūnu slimību, kas ir saistīta ar 1.TCD un sliktāku glikēmijas kontroli.