6533b88afe1ef96bd12e099d

RESEARCH PRODUCT

Koronāro bifurkāciju perkutānās ārstēšanas stratēģijas ietekme uz intrahospitālajiem notikumiem

subject

description

Ievads. Apmēram 15-20% perkutānā koronārā intervence tiek pielietota, lai ārstētu koronāro bifurkāciju bojājumus. Perkutānā koronārā intervence koronāro bifurkāciju ārstēšanas gadījumā tiek uzskatīta par izaicinošu un sarežģītu, kā arī tiek asociēta ar nelabvēlīgākiem intrahospitālajiem un ilgtermiņa iznākumiem, salīdzinājumā ar ne-bifurkāciju bojājumiem. Darba mērķis. Izvērtēt intrahospitālās un procedurālās komplikācijas pacientiem, kuriem tika veikta īsto koronāro bifurkāciju bojājuma perkutānā koronārā intervence (PCI) un noskaidrot šo iznākumu saistību ar izvēlēto ārstēšanas stratēģiju. Materiāli un metodes. Kohortā retrospektīvā pētījumā tika iekļauti 603 pacienti no Latvijas Kardioloģijas centra Koronāro Bifurkāciju ārstēšanas reģistra, kuriem tika veikta koronāro bifurkāciju ārstēšana Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, laika periodā no 01.01.2017. gada līdz 30.12.2021. gadam. Iekļaušanas kritēriji pētījumā: 1) pacienti, kuri iestājās ar stabilu stenokardiju, nestabilu stenokardiju, ne-STEMI (ne-ST-elevāciju miokarda infarkts); 2) bifurkācijas stenoze, kura skar gan galveno asinsvadu (MV), gan sānu zaru (SB) vairāk nekā 50%. MV diametrs ≥ 3 mm, SB diametrs ≥ 2.5 mm; 3) pacienti, kuri tika ārstēti izmantojot viena vai divu stentu tehniku. Izslēgšanas kritēriji: 1) miokarda infarkts ar ST elevācijām < 24 stundas; 2) bojājumi, kuri skar kreiso koronāro stumbru. Visi dati tika analizēti izmantojot Microsoft Office Excel 2020 un IBM SPSS 23.0. Rezultāti. No 603 pacientiem, 491 pacients tika iekļauts viena stenta grupā un 112 pacienti divu stentu grupā. Kopā pētījumā piedalījās 30% sievietes un 70% vīrieši. Populācijas vidējais vecums 65 ± 10.4 gadi. Procedūras laikā netika novērots neviens nāves, galvenā zara oklūzijas vai insulta/tranzitora išēmiskas lēkmes gadījums (TIL). Bet tika novērots viens asinsvada perforācijas un kardiogēna šoka gadījums divu stentu grupā, p=0.186. Sānu zara oklūzija 15 gadījumos tika novērota viena stenta grupā un viens gadījums divu stentu grupā, p=0.199. Intrahospitālās komplikācijas kā nāve, Q miokarda infarkts netika novērots nevienā pētījuma grupā. Viena stenta grupā tika konstatēti 21 periprocedurāla ne-Q miokarda infarkta gadījumi. Divu stentu grupā tika konstatēti 6 periprocedurāla ne-Q miokarda infarkta gadījumi un viens stenta trombozes gadījums. Statistiski nozīmīgas izmaiņas bija vērojamas bifurkāciju bojājuma angiogrāfiskajā raksturojumā, divu stentu tehnikā SB bija garāks bojājuma garums 11.03 ± 6.58 mm (p=<0.001), kā arī lielāks stenozes lielums 78.67 ± 11.34% (p=<0.001). 180 pacientiem pēc 24 stundām tika veikti kreatīnkināzes MB (CK-MB) frakcijas mērījumi, tomēr statiski nozīmīgas atšķirības starp abām pētījuma grupām netika novērotas. CK-MB pieaugums 10 reizes virs normas bija 5 pacientiem, p=0.980. Secinājumi. Intrahospitālās un procedurālās komplikācijas koronāro bifurkāciju bojājumu ārstēšanā bija zemas. Bija viens agrīns stenta trombozes gadījums divu stentu tehnikā.