6533b88afe1ef96bd12e0a4e

RESEARCH PRODUCT

Hroniska pankreatīta ķirurģiskās ārstēšanas rezultāti: sešu gadu pieredze Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, stacionārā "Gaiļezers"

subject

description

Ievads. Hronisks pankreatīts (HP) ir progresējoša iekaisuma slimība aizkuņģa dziedzerī, kas rada neatgriezenisku dziedzera audu atrofiju un fibrozi. Tas pakāpeniski rada eksokrīnu un endokrīnu aizkuņģa dziedzera mazspēju. Slimībai progresējot, pastiprinoties sāpju sindromam, aizkuņģa dziedzerī attīstās arī lokālas komplikācijas. Iepriekšminētais rada indikācijas ķirurģiskai ārstēšanai. Iespējamo operāciju veidi iedalās divās grupās: rezecējošas un drenējošas. Kopumā aizkuņģa dziedzera operācijas ir tehniski izaicinošas un augsti invazīvas, līdz ar to asociējas ar nozīmīgu pēcoperācijas komplikāciju risku (53,3 %). Darba mērķis. Retrospektīvi noskaidrot ķirurģiskās ārstēšanas veidus un intrahospitāli attīstījušās komplikācijas pēcoperācijas periodā pacientiem ar HP Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionārā “Gaiļezers”, kā arī salīdzināt tās ar literatūras datiem. Materiāli un metodes. Pētījumā retrospektīvi ir iekļauti pacienti no 16 gadu vecuma ar HP diagnozi (diagnozes kods no Starptautiskās slimību klasifikācijas sistēmas: (SSK – 10) K86.0, K86.1, K86.3, K86.8), kā arī šiem pacientiem bija veikta operatīva ārstēšana vispārājā anestēzijā (manipulācijas kods: 21060, 21068). Pacienti ārstējušies stacionārā laika posmā no 2015. līdz 2021. gadam ieskaitot. Datu ievadei tika izmantot modificēta pancreasgroup.org anketa. Datu ievade protokols aplūkojams pielikumā. (Skatīt pielikums Nr. 1) Pēcoperācijas komplikāciju klasificēšanai tika izmantota Klaviena - Dindo klasifikācija (KDK) (Skatīt pielikumu Nr. 2). Papildus aizkuņģa dziedzera fistula, pēcoperācijas asiņošana un žults noplūde tika aplūkotas pēc International Study Group of Pancreatic Fistula (ISGPS) pakāpēm. (Skatīt pielikums Nr. 3) Datu analīzei bija izmantota aprakstošā statistika. Korelāciju analīzei izveidoja spriedzes tabulas un izmantoja Pīrsona Chi kvadrāta testu (PCKT). Rezultāti. Kopumā pētījumā iekļauti 124 pacienti. No tiem 88 pacienti (71%) bija vīrieši un 36 (29%) sievietes. Pētījumā atlasīto pacientu vecums svārstījās no 16 līdz 83 gadiem (vidējais vecums 48,94 ± 12,158). Visbiežāk veiktās operācijas bija veikta operācija Frey modifikācijā bez žultsvada fenestrācijas – 56 pacientiem (45%). Tam sekoja pseidocisto – gastrostomijas 22 pacientiem (18%) un pseidocistu ārējas drenāžas 10 pacientiem (8%). Kopumā pēcoperācijas periodā komplikācijas novēroja 60 pacientiem (48%). Pamatā tās bija: aizkavēta kuņģa evakuācija 21 pacientam (19%), asiņošana no operācijas zonas 19 pacientiem (18%), aizkuņģa dziedzera fistula 13 pacientiem (12%), brūces infekcija 11 pacientiem (10%) un 10 pacientiem vaskulāras komplikācijas (9%). Secinājumi. Latvijā vīriešus ar HP biežāk ārstē ķirurģiski. Biežāk izmantotā modifikācija bija pēc Freja. Lielākoties izmantoja divpadsmit pirkstu zarnas saudzējošas modifikācijas. Biežākā komplikācija bija aizkaizkavēta kuņģa evakuācija. Ķirurģiskā efektivitāte pēdējos 6 gados ir bijusi efektivitīva.