6533b88afe1ef96bd12e0bf9

RESEARCH PRODUCT

Vielu lietošanas paradumi COVID-19 pandēmijas laikā no 2020. līdz 2021.gadam - interneta aptaujas rezultāti, kas izplatīti ar sociālo mediju starpniecību

subject

description

Nosaukums: Vielu lietošanas paradumi COVID-19 pandēmijas laikā no 2020. līdz 2021. gadam - interneta aptaujas rezultāti, kas izplatīti ar sociālo mediju starpniecību Autore: Sara Helēna Četrika, BA, RN-BSN Darba vadītāja: Inga Landsmane, Dr.med. narkologs- psihiatrs Priekšvēsture: Pārmērīga alkohola lietošana ir galvenais novēršamo slimību un nāves cēlonis, un tiek lēsts, ka tā ik gadu visā pasaulē izraisa 3 miljonus nāves gadījumu, kas veido vairāk nekā 5% no visiem nāves gadījumiem kopumā. Jaunā koronavīrusa uzliesmojums Vuhaņā, Ķīnā 2019. gada beigās, ātri izplatījās, un PVO 2020. gada 11. martā pasludināja COVID-19 par globālu pandēmiju. Šis bezprecedenta notikums mudināja valstis visā pasaulē īstenot stingrus sociālās distancēšanās pasākumus, cenšoties ierobežot vīrusa izplatīšanos. Šīs pārmaiņas neizbēgami izjauca gandrīz visu cilvēku dzīvi, radot gan nemierus un haosu, gan ekonomisko nenoteiktību un cilvēku pašizolācijas fenomenu. Tas vienlaikus radīja perfektu vidi alkohola pārmērīgas lietošanas un atkarības attīstības epidēmijai neaizsargāto iedzīvotāju vidū. Mērķi: Veikt literatūras apskatu par piejamo aktuālo informāciju alkohola lietošanā un novērtēt alkohola lietošanas tendences COVID-19 pandēmijas laikā. Aptaujas mērķis bija identificēt gan riska, gan aizsargfaktorus alkohola lietošanas paradumos un to izmaiņās, izvērtējot tos. Materiāli un metodes: Īsa, anonīma interneta aptauja, kas sastāvēja no 23 jautājumiem, tika izveidota, izmantojot Google formas veidni, un tika izplatīta pa sociālo mediju kanāliem laikā no 2021. gada 23. februāra līdz 16. martam. Aptaujā tika apkopoti demogrāfiskie pamatdati un tika lūgts respondentiem novērtēt alkohola lietošanu, pamatojoties uz jautājumiem no AUDIT testa. Rezultāti: Saistība starp alkohola lietošanas izmaiņām pandēmijas laikā tika pētīta ar aprakstošu statistiku un bināro loģistisko regresiju. Kategoriskos mainīgos lielumus raksturoja frekvences tabulas. Galvenā statistiskā analīze,izvērtējot alkohola lietošanas palielināšanos un samazināšanos, tika veikta, izmantojot bināro loģistisko regresiju. Neatkarīgie mainīgie galīgajiem modeļiem tika izvēlēti ar atpakaļejošu atlasi, analizējot atbildes tikai no ASV un Somijas saņemtajām atbildēm, izlases lieluma dēļ (n = 428). Secinājums: Bezdarbs un iepriekšējās psihiatriskās diagnozes bija spēcīgākie alkohola lietošanas pieauguma prognozētāji pandēmijas laikā pagājušajā gadā. Papildus riska faktori bija nepieciešamība rūpēties par kādu citu personu un paša garīgās veselības zemāks novērtējums. Alkohola lietošana visvairāk pieauga 26-39 gadus veco indivīdu vidū un samazinājās 18-25 gadu veco vidū. Vislielāko alkohola lietošanas samazinājumu piedzīvoja Somijā dzīvojošie, savukārt vislielāko pieaugumu piedzīvoja ASV dzīvojošie. Atslēgas vārdi: vielu lietošana, pārmērīga alkohola lietošana, pandēmija, COVID-19, AUDIT, garīgā veselība, narkoloģija