6533b88afe1ef96bd12e0ccf

RESEARCH PRODUCT

Citoģenētiskas abnormalitātes pacientiem ar hronisko limfoleikozi

subject

description

Problēmas būtība. Hroniskā limfoleikoze ir visbiežāk sastopama leikoze pieaugušo populācijā. Tā raksturojas ar heterogēnu slimības gaitu un progresijas ātrumu. Mūsdienās slimības prognoze tiek noteikta pēc Rai un Binet klasifikāciju stadijām, taču šīs klasifikācijas nesniedz informāciju par slimības progresijas ātrumu. Šī iemesla dēļ mūsdienās tiek pētīti pacientu individuāli riska faktori, kas palīdzētu identificēt pacientu grupas ar agresīvāku slimības gaitu un tos, kam ir nepieciešama agrīna specifiskas terapijas uzsākšana. Pētījuma mērķis. Izpētīt HLL pacientu citoģenētiskas abnormalitātes un to saistību ar slimības stadiju un klīniskiem slimības simptomiem. Metodes un materiāli. Tika analizēti HLL pacientu citoģenētiskas analīzes, laboratoriskās asins analīzes, vizuālas diagnostiskas izmeklējumu rezultāti, ārstējošu ārstu slēdzieni. Statistiska datu analīze tika veikta “IBM SPSS Statistics 20” datorprogrammā, pielietojot Pīrsona Hī kvadarāta testu, Fišera testu, izredžu jeb krusteniskās attiecības testu. Visos pielietotos statistiskajos testos par statistiski nozīmīgu rezultātu tika uzskatīts p <0,05. Rezultāti. 82% jeb 46 pacientiem tika atrastas hromosomālas aberācijas, 18% jeb 10 pacienti bija ar normālu kariotipu. Visbiežāk konstatēta hromosomāla aberācija bija 13. hromosomas delēcija, tā tika konstatēta 72% jeb 40 pacientiem, visretākā bija 17. hromosomas delēcija, tā tika atrasta 15% jeb 8 pacientiem. 33 % jeb 15 pacientiem bija vairāk par vienu mutāciju. Tika konstatēta statistiski nozīmīga asociācija starp 13. hromosomas delēciju un Binet klasifikācijas stadijām (x2 (4;N=56)=14,96, p=0,005). Tika konstatēts, ka normāls kariotips ir asociēts ar hepatomegāliju (X2(1;N=46)=6,591,p=0,01). 17. hromosomas delēcija asociējas ar perifēro limfadenopātiju (X2(2;N=46)=12,138,p=0,002). 11. hromosomas delēcija asociējas ar anēmiju slimības sākumā (x2 (2;N=56)=6,7, p=0,03). Secinājumi: Visbiežāk konstatēta hromosomāla aberācija HLL pacientiem bija 13. hromosomas delēcija, visretākā – 17. hromosomas delēcija. 13. hromosomas delēcija asociējas ar labvēlīgu slimības gaitu. 11. un 17. hromosomu delēcijas asociējas ar nelabvēlīgu slimības gaitu un izteiktākiem klīniskiem simptomiem. Hromosomālas abnormalitātes var tikt pielietotas kā papildinošie prognostiskie rādītāji HLL pacientu individuāla riska noteikšanā.