6533b88afe1ef96bd12e0d36

RESEARCH PRODUCT

Kardiovaskulāro slimību izraisītas mirstības tendences Latvijā laika posmā no 2009.gadam līdz 2019.gadam

subject

description

Kardiovaskulārās slimības (KVS) ir biežākais nāves cēlonis Latvijā, kas, salīdzinājumā ar citām Rietumu pasaules valstīm, uzrāda salīdzinoši augstākus KVS mirstības rādītājus. Svarīgi ir pareizi identificēt šos nāves iemeslus un analizēt ikgadējos mirstības rādītājus, lai spētu saprast un izvērtēt, cik lietderīgi ir bijuši ieguldījumi veselības aprūpē, un cik efektīvi ir bijuši sasniegumi ne tikai KVS ārstēšanā, bet arī to prevencijā, kas rezultātā ļautu turpmāk spriest par izmaiņām vai uzlabojumiem veselības nozarē. Pētījuma mērķis bija izpētīt KVS izraisītas mirstības tendences Latvijā laika posmā no 2009. līdz 2019. gadam, kurā tika analizēti dati par 175 354 nāves gadījumu skaitu, kas iegūti no Veselības statistikas datubāzes. Atbilstoši pētījuma mērķim un uzdevumiem, kardiovaskulārā mirstība tika analizēta starp Latvijas lielāko pilsētu un reģionu teritorijām, pēc biežākajiem KVS nāves cēloņiem, aplūkojot atšķirības gan starp dzimumiem, gan vecuma grupām. KVS mirstība Latvijā laika periodā no 2009. līdz 2019. gadam ir palielinājusies. Galvenie KVS nāves iemesli Latvijā ir išēmiskas sirds slimības un cerebrovaskulāras slimības, no kurām šo diagnožu apakšgrupām kā biežākie nāves cēloņi ir hroniska išēmiska sirds slimība un išēmisks insults. Teritoriālā skatījumā mirstības rādītāji no KVS ir augstāki Latvijas lielāko pilsētu teritorijās, bet zemāki valsts reģionos, taču reģionu skatījumā ar izteikti KVS augstāku mirstību izceļas Latgales reģions, kaut gan straujākais mirstības rādītāju kāpums šajā laika periodā novērots Vidzemes reģionā. Pilsētu skatījumā visaugstākā mirstība konstatēta Rēzeknē. Vērtējot KVS mirstību starp dzimumiem no 2009. līdz 2019. gadam, Latvijā sieviešu vidū ir izteikti augstāka mirstība nekā vīriešu. Mirstība sirds išēmisko slimību dēļ starp dzimumiem ir līdzīga, bet sievietēm ir konstatēta izteikti augstāka mirstība no insulta. No 2009. līdz 2019. gadam Latvijā kopumā visaugstākā mirstība un straujākais mirstības pieaugums ir grupā pēc 60 gadu vecuma. Atslēgas vārdi: kardiovaskulāras slimības, kardiovaskulārā mirstība, mirstības tendences, mirstība Latvijā.