6533b88afe1ef96bd12e0d3c

RESEARCH PRODUCT

Lipīdu līmeņa un dislipidēmijas loma holelitiāzes attīstībā

subject

description

Lipīdu vielmaiņas traucējumiem organismā ir būtiska nozīme. Visbiežāk lipīdu traucējumi tiek skatīti saistībā ar sirds un asinsvadu slimībām, tomēr lipīdu līmeņa nozīmīgas novirzes ir pamatā daudzu citu slimību attīstībai, tajā skaitā holelitiāzes. Holelitiāzes komplikācijas un smaga slimības gaita var novest pie nopietnām, dažreiz pat dzīvībai bīstamām komplikācijām. Mērķis: Analizēt lipīdu un holesterīna līmeņa noviržu (dislipidēmiju) saistību un holelitiāzes attīstību. Uzdevumi: Izpētīt ar holelitiāzes stacionētu pacientu lipidogramas, kā arī ultrasonogrāfijas un computer/dator tomogrāfijas datus, noteikt lipīdu izmaiņas sakarību ar pacientu esošās slimības norisi un smagumu, kā arī vecumu, dzimumu un blakus slimības iespējamo ietekmi lipīdu radītāju metabolismā. Materiāli un metodes: Rīgas Austrumu kīniskās universitātes slimnīcas stacionārā tika veikts retrospektīvs pētījums, kurā tika iekļauti dati no 150 sieviešu un vīriešu dzimuma pacientiem, no 35 līdz 75 gadu vecumam, ar vismaz vienu no diagnozēm pēc starptautiska slimību klasifikatora (SSK) 10: K80, K80.0 – 80.5, K80.8., kuri tika hospitalizēti no 2018. gada janvāra līdz 2020. gada decembrim. Datu vākšanai un analīzei tika izmantota Microsoft Excel 2016. Statistiski nozīmīga pētījuma vērtība tika uzskatīta par p<0.05. Datu analīzei izmantota IBM “Statistical Package for the Social Sciences (SPSS) Statistics 23 programma, Kolmogorova-Smirnova tests, Pīrsona hī-kvadrāts, Fišera tests, T–tests un ANOVA tests. Rezultāti: No 108 pacientiem ar lipodigrammām 92 (85%) laboratoriski novērota dislipidēmija. Kopēja holesterīna līmenis vidēji – 5,83 mmol/l (p=0,03), zema blīvuma lipoproteīni – 3,81 mmol/l (p<0,0001), ne-augsta blīvuma holesterīns – 4,63 mmol/l (p=0,009). 88 (81,48%) pacienti ir vecāki par 40 gadiem. Vidējais vīriešu vecums bija 54 gadi un sieviešu 50 gadi. 52 (56,5%) sievietēm un 40 (44,0%) vīriešiem tika konstatēta dislipidēmija, kas hipotētiski ir 50:50, p=0,211. 10 (16,39%) sievietēm bija hipotireoze, p=0,005. 7 (11,5%) no 61 sievietēm lietoja hormonaizstājterapiju, p = 0,018. 28,6% Komplicētas žultsakmeņu slimības (KŽAS) slimniekiem bija adipozitāte pret 11,5% pacientu bez adipozitātes. Vidējais glikozes līmenis žultsakmeņu slimības (ŽAS) pacientiem ar dislipidēmiju un CD bija 7,08 (±3,48) un 6,36 mmol/l pacientiem ar ŽAS un 2. tipa CD, bet bez dislipidēmijas. ŽAS un KŽAS incidence dislipidēmijas gadījumā 72 (78,2%) un 20 (22%) pret 15 (94%) un 1 (5,9%) bez dislipidēmijas, attiecīgi. 78 (72%) pacienti tika ārstēti operatīvi, 30 (28%) konservatīvi. 14 (87,5%) gadījumos histoloģiski konstatēti holesterīna tipa akmeņi, 2 (12,5%) jaukta tipa. Vidējs stacionēšanas ilgums – 8 dienas. Secinājumi: Dislipidēmija būtiski paaugstina holelitiāzes saslimtības varbūtību. Žultsakmeņi ir biežāki cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma, ar vidēju vīriešu vecumu 54 gadi un sieviešu 50 gadi. ŽAS saslimšanas varbūtība ir vienāda abiem dzimumiem. Hormonaizstājterapija nozīmīgi ietekmē ŽAS veidošanos. Adip