6533b88afe1ef96bd12e0e07

RESEARCH PRODUCT

Galvassāpju izplatība Latvijas Universitātes medicīnas studentu vidū

subject

description

Ievads: Galvassāpju traucējumi, galvenokārt primārie, tiek uzskatīti par nopietnām globālām veselības problēmām, kas izraisa ievērojamu invaliditātes slogu slimniekiem, lai arī paradoksālā kārtā, bieži tiek ignorēti un nenovērtēti. Cilvēki savos produktīvajos gados irvisvairāk skartā grupa, un to vidū ir arī studenti. Mērķis: Pētījuma mērķis bija apkopot Latvijas Universitātes medicīnas studentu galvassāpju epidemioloģiskos un klīniskos raksturojumus, lainoteiktu cefalģijas izplatību, novērtētu riska faktorus, provocējošos faktorus, galvassāpju ietekmi un to mazināšanu ar medikamentiem, kā arī noskaidrot iespējamos iemeslus, kādēļ pētāmā populācija izvairās no specializētas galvassāpju traucējumu aprūpes. Materiāli un metodes: Īsa, anonīma aptauja, kas sastāvēja no 32 jautājumiem, ko izveidoja, izmantojot Google Forms un izplatīja, izmantojot Latvijas Universitātes e-pasta pakalpojumus laikā no 2021. gada 15. februāra līdz 30. jūnijam. Aptaujā tika apkopota studentupamatinformācija un vaicāts dalībniekiem par viņu galvassāpēm. Rezultāti: Lielākajai daļai medicīnas studentu (97,6%) ir recidivējošas galvassāpes. Visizplatītākais cefalģijas veids bija neklasificējamas galvassāpes (31,6%), kam sekoja iespējamas tenzijas tipa galvassāpes (21,2%), iespējama migrēna (19,6%), apstiprinātas tenzijas tipa galvassāpes (16,0%) un apstiprināta migrēna (11,7%). Dominējošie riska faktori recidivējošas cefalģijas attīstībai bija galvassāpes ģimenes anamnēzē, regulāras fiziskas aktivitātes trūkums un blakusslimības, piemēram, kuņģa-zarnu trakta traucējumi, astma, muskuļuun skeleta sistēmas slimības.Galvenie galvassāpju izraisītāji bija miega trūkums, pārāk daudz darba/mācību un stresa. Lielākā daļa medicīnas studentu (81,6%) lietoja medikamentus galvassāpju ārstēšanai, bet tikai 41,0% piedzīvoja pilnīgu sāpju mazināšanos un tikai 22,6% vērsās pie ārstaspeciālista saistībā ar savu stāvokli. Vēršanās pie speciālista, nebija saistīta ar cefalģijas biežumu (rs=-0,017), sāpju intensitāti (rs=0,246), spēju strādāt/mācīties lēkmes laikā (rs=0,137), medikamentu efektivitāti (rs=-0,309) vai prombūtni no darba/mācībām galvassāpju dēļ (rs=0,291). Tomēr medikamentu efektivitāte un kavējumi no darba/mācībām galvassāpju dēļ, tika uzskatīti par spēcīgākajiem motivētājiem (p<0,001), meklējot speciālista palīdzību pētījuma populācijā. Secinājumi: Galvassāpes bija izplatītas medicīnas studentu vidū neatkarīgi no viņu dzimuma vai studiju gada. Lai gan lielākā daļa no tiem cefalģijas ārstēšanai lietoja medikamentus, mazāk nekā puse, piedzīvoja pilnīgu sāpju izzušanu, un tikai neliela daļa vērsās pie medicīnas speciālista, līdz ar to var secināt, ka cefalģija joprojām ir nepietiekami novērtēta saslimšana medicīnas studentu vidū. Atzīstot, kapašārstēšanās ir neizbēgama prakse, galvassāpju izpētei būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība un tā jāakcentē medicīnas izglītībā.