6533b88afe1ef96bd12e1146

RESEARCH PRODUCT

Ģimenes ārsta prakses iespējas mazināt slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļu noslodzi. Latvijas veselības norēķinu sistēmas datu analīze un gadījuma izpēte

subject

description

Problēmas būtība. Latvijā, kā arī vairākās valstīs, ir augsts procenta skaits pacientu, kas bez ģimenes ārsta palīdzības paši vēršas pie neatliekamas medicīnas speciālistiem. Rodas jautājums, kā ģimenes ārsts var palīdzēt samazināt neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta noslodzi? No otras puses, vislielākais ambulatoro apmeklējumu īpatsvars ir pie primārās veselības aprūpes - ģimenes ārsta (tajā skaitā pie pediatra), kas sastāda 61,98 %.Veiktie pētījumi liecina, ka neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta pārslodze un ilgās gaidīšanas rindas pie ģimenes ārsta paaugstina izmaksas veselības aprūpēs sistēmā. Tā ir svarīga problēma, jo visā pasaulē veselības aprūpes izdevumi ir daļa no iekšzemes kopprodukta, kas pēdējo gadu laikā arvien pieaug. Pētījuma mērķis. Galvenais pētījuma mērķis ir izpētīt neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta noslodzes problēmu; kā ģimenes ārsts var palīdzēt samazināt pacienta nepieciešamību izsaukt neatliekamo medicīnas palīdzību, kā arī izveidot primārās veselības aprūpes problēmu risināšanas stratēģijas, lai samazinātu neatliekamās medicīnas palīdzības noslodzi. Pētījumā tika izvirzīta hipotēze: ―Lielāks reģistrēto pacientu skaits ir veicinošs faktors tam, ka pacienti bieţāk nonāk NMP un/vai NMPD‖. Materiāli un metodes. Pētījuma materiāls ir anonimizēti dati no Latvijas veselības norēķinu sistēmas datu bāzes par iedzīvotājiem, kas reģistrēti pie ģimenes ārstiem par pilniem trīs gadiem (2014, 2015, 2016). Pētījumā tika ietverti visi minētajā laika periodā 1298 ģimenes ārsti. Pētījuma matemātiskais aparāts tika izvēlēts, pamatojoties uz pētījuma mērķi. Pētījumā tika analizēta informācija par reģistrētiem pacientiem no ģimenes ārsta praksēm, kas nonākuši neatliekamā medicīnas palīdzības dienestā ar ģimenes ārsta nosūtījumu un tiem, kas bez nosūtījuma izsaukuši neatliekamo palīdzību un netika stacionēti. Papildu tiek veikta intervija (kvalitatīvs pētījums) ar četriem ģimenes ārstiem. Rezultāti. Pētījuma rezultāti parādīja, ka lielāks reģistrēto pacientu skaits ir veicinošs faktors tam, ka pacienti bieţāk nonāk NMP. Īpaši augsts epizoţu rādītājs ir pacientiem vecuma grupā no 0 -15 gadiem. Rezultāti parādīja, ka pacienti vecumā no 65 un vairāk nevēršas pie ĢĀ, bet izmanto ātrās palīdzības dienesta pakalpojumus. Secinājumi. Nepieciešams pievērst uzmanību iedzīvotājiem 65-80 gadiem vecumā. Attīstīt gerontoloģiju. Izveidot ideālo ģimenes ārstu praksi ne vairāk par 1500 reģistrētiem pacientiem.