6533b88afe1ef96bd12e12e5

RESEARCH PRODUCT

Sakarība starp atkārtotu ķeizargriezienu un histerektomiju Rīgas dzemdību namā

subject

description

Mērķi. Sniegt labākos šobrīd pieejamos pierādījumus par mātes saslimstību, kas rezultējas ar histerektomiju un ir saistīta ar ĶG veikšanu sievietēm, kurām jau bijis ĶG. Salīdzināt riska faktorus grupās "histerektomija" un "ne histerektomija”. Noteikt bērna stāvokli, izmantojot Apgares skalu, pēc ĶG un pēc vaginālām dzemdībām. Materiāli un metodes. Pētījumā retrospektīvi analizēti dati par 1620 pacientēm, kas 2015 līdz 2017. gada novembrim. Visām sievietēm ir iepriekš bijis veikts ĶG, tātad: uz dzemdes bija rēta. No šīm pacientēm 1513 arī apskatītajās (sekojošās) dzemdībās tika veikts ĶG, bet 107 dzemdēja vagināli. Katrai pacientei tika reģistrēts vecums, grūtniecības nedēļa, iepriekšējo dzemdību skaits un veids, mātes BMI pirms grūtniecības, bērna svars (paredzētais un reālais), dzimums un Apgares skalas novērtējums. Histerektomiju biežums tika salīdzināts ar starptautiskajiem un nacionālajiem datiem. Rezultāti. Pētījumā iekļautas 1620 pacientes, kurām iepriekš veikts ĶG, no tām 93.4% veikts atkārtots ĶG, bet 6.6% pēc iepriekš piedzīvota ĶG dzemdēja vagināli. Abās grupās kopā sieviešu vidējais vecums bija 33±5, bet vidējais bērnu skaits: 2.3±0.6. ĶG grupā 0.33% (n=5) sieviešu tika veikta histerektomija. Salīdzinot ar starptautiskiem datiem, šis rezultāts nav statistiski nozīmīgi atšķirīgs no citu valstu rezultātiem, lai gan histerektomiju skaits ir mazāks citās Eiropas valstīs. Salīdzinot ar citu pētījumu, kas veikts Latvijā pētījumu rezultātu atšķirība ir statistiski nozīmīga (p <0.001). 60% daļa histerektomiju tika indicēta dzemdes plīsuma dēļ. Histerektomiju incidence ir saistīta ar mātes vecumu. Vidējais vecums grupā, kurā tika veiktas histerektomijas, bija 38±3.67, bet grupā, kurā histerektomijas netika veiktas: 33±4.54. Vecumu atšķirība abās grupās ir statistiski nozīmīga (p =0.038). Vēl viena statistiski nozīmīga atšķirība tika konstatēta grūtniecības nedēļā, kad notika dzemdības starp sievietēm histerektomijas grupā un ne histerektomijas grupā (p <0,001). Vidējā vērtība histerektomijas grupā bija 35,2±4,44, bet ne histerektomijas grupas vidējā vērtība - 38,5±1,65. ĶG un VDz grupās atšķīrās novērtējums pēc Apgares skalas: 8.830.57 ĶG grupā un 8.940.41 VDz grupā, arī šī atšķirība ir statistiski nozīmīga (p =0.039). Secinājumi. Lai gan netika atrastas statistiski nozīmīgas atšķirības starp histerektomiju skaitu šajā pētījumā salīdzinot ar starptautiskajiem datiem, jāatzīst, ka histerektomiju skaits ir mazāks citās Eiropas valstīs. Tomēr šis pētījums uzrādīja ievērojami labākus rezultātus, salīdzinot histerektomiju skaitu ar nacionāla mēroga pētījumu. Salīdzinot ar grupu, kurai netika veikta himterektomija, histerektomijas grupā mātes vecums bija ievērojami lielāks un grūtniecības nedēļa bija ievērojami zemāka.. Primāro ĶG skaits pasaulē aizvien pieaug. Arī labākajiem novērtējumiem pēc Apgares skalas būtu jāmotivē sievietes izvēlēties dzemdēt vagināli, nevis veikt ĶG.